Atkal pastiprinās bažas par gāzes pietiekamību ziemā; lielākie apkures nodrošinātāji izmisīgi meklē dabasgāzi

Atkal pastiprinās bažas par gāzes pietiekamību nākamajā ziemā. Valdība līdz šim ir mierinājusi sabiedrību, ka apkurei gāzes pietiks visiem, tomēr ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) nu jau min, ka gāzes pavisam noteikti pietiks tikai mājsaimniecībām un stratēģiski nozīmīgajiem uzņēmumiem. Savukārt Latvijas Radio rīcībā nonācis dokumenta fragments, kas apliecina, ka visai izmisīgi un neveiksmīgi gāzi apkures sezonai meklē arī lielākie apkures nodrošinātāji.

ĪSUMĀ:

  • "Latvenergo" uz doto brīdi nespēj nodrošināt dabasgāzes piegādi "Rīgas siltuma" vajadzībām.
  • "Latvenergo"  ir iegādājies valdības uzdoto papildu sašķidrinātās dabasgāzes apjomu energoapgādes drošībai.
  • Lielākie apkures nodrošinātāji un "Latvenergo" turpina darbu pie papildu dabasgāzes sagādāšanas.
  • "Latvenergo": Uzņēmumiem un pašvaldībām ir rūpīgi jāizvērtē savi krīzes apgādes risinājumi, gāze varētu arī nebūt fiziski pieejama.
  • Būtisks priekšnosacījums reģiona apgādes nodrošinājumā ar dabasgāzi ir pēc iespējas ātrāka vēl viena termināļa izveide.

Latvijas Radio rīcībā nonācis dokuments, kas liecina, ka aprīlī AS "Rīgas siltums" nosūtīja vēstuli AS "Latvenergo", ka uzņēmums nolēmis piekrist "Latvenergo" sašķidrinātās gāzes tirdzniecības piedāvājumam ar iepriekšēju apjoma rezervāciju, pasūtot sašķidrināto gāzi Klaipēdas terminālī. Maijā "Rīgas siltums", sazinoties ar "Latvenergo", noskaidroja, ka, iespējams, plānotā sašķidrinātās dabasgāzes apjoma piegāde no Klaipēdas termināļa nenotiks. Jūnijā "Rīgas siltums" aizrakstījis vēstuli "Latvenergo", prasot papildu informāciju. Jūlijā "Latvenergo" oficiāli atbildēja, ka uz doto brīdi nav iespējas nodrošināt dabasgāzes piegādi "Rīgas siltuma" vajadzībām.

Atkal pastiprinās bažas par gāzes pietiekamību nākamajā ziemā
00:00 / 04:43
Lejuplādēt

"Rīgas siltuma" valdes loceklis Raivis Elliņš apliecināja, ka dokumentā paustā informācija ir patiesa, un pauda izbrīnu, ka dokuments nonācis ārpus uzņēmuma.

"Cik es atminos, tad tas ir mūsu, "Rīgas siltuma", iekšējais dokuments. Jā, šis dokuments noteikti ir ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tajā ir iekļauta arī komercinformācija. Mēs arī nedaudz brīnāmies, ka šis dokuments ir ticis uz āru," sacīja Elliņš.

"Rīgas siltuma" rīcībā nav informācijas, kādēļ "Latvenergo" nebija iespēja no Klaipēdas termināļa iegādāties "Rīgas siltuma" vajadzībām gāzi 0,25 teravatstundu (TWh) apjomā.

Elliņš norādīja: "Sadarbība nav beigusies. Vienkārši "Latvenergo" līdz šodienai ir informējis, ka šī dabasgāzes piegāde nav iespējama, bet tai pašā laikā jāpiebilst, ka "Latvenergo" turpina darbu, lai iegādātos šo dabasgāzi. Mēs arī paši, protams, iegādājamies dabasgāzi. Mums ir dabasgāzes iepirkumi katru nedēļu. Mēs lēnām papildinām savu portfeli nākamajai apkures sezonai. Izsludinām iepirkumu konkursus neatkarīgi no tā, ka mums ir šī sadarbība ar "Latvenergo". Šis apjoms no "Latvenergo" bija tā – ja viegli var dabūt, tad mēs būtu priecīgi izmantot šo iespēju. Nebija tā, ka mēs simtprocentīgi rēķināmies ar šo iespēju."

"Latvenergo" Ministru kabineta uzdoto papildu sašķidrinātās dabasgāzes apjomu 1,8–2,2 TWh apjomā no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, lai nodrošinātu tūlītēju dabasgāzes energoapgādes drošumu, ir iegādājies.

"Tas, ko Ekonomikas ministrija arī mums ieteica un mēs arī lūdzām "Latvenergo", tas ir vēl papildus. Ja viņiem ir iespēja iegādāties dabasgāzi lielos apjomos, tad viņi šo salīdzinoši nelielo apjomu arī priekš mums varētu palīdzēt iegādāties. Ja ir tāda iespēja. Pagaidām, cik es saprotu, tāda iespēja vēl nav bijusi, bet darbs turpinās. Nu jau mēs esam nodrošinājuši dabasgāzi mūsu patēriņam līdz šī gada beigām un pat arī nākamā gada sākumam," paskaidroja "Rīgas siltuma" pārstāvis.

"Latvenergo" plašāk konkrēto darījumu ar "Rīgas siltumu" nekomentēja, bet rakstiskā skaidrojumā uz Latvijas Radio jautājumu, vai ir pamats bažām, ka Latvijai nepietiks vajadzīgā  gāzes apjoma no Klaipēdas, jo uz tās resursu pretendē visas Baltijas valstis un arī Somija, atbildēja šādi: "Gāzes cena ir radikāli paaugstinājusies, un tā turpina celties, atspoguļojot tās nepietiekamību plašākā reģionā, tādēļ jāmeklē alternatīvas gāzei kā resursam, un tā ir arī jaunākā Eiropas Komisijas rekomendācija. 

Lai arī tik augsta cena gāzei nav prognozējama ilgtermiņā, tomēr visur, kur tas iespējams, ir jāveic pāreja uz citu, vēlams – vietējo kurināmo. 

Šobrīd pieprasījums pēc dabasgāzes ir augsts, tādēļ tirdzniecības darījumi ir nepārtraukts process, un tirgus dalībnieki piedalās gan infrastruktūras īpašnieku rīkotās izsolēs, gan veic divpusējus darījumus kā daļu no pieprasījuma nodrošinājuma. Tiek izskatīts jebkurš piegādes scenārijs, izņemot Krieviju. Klaipēdas terminālī jaudas rezervācija notiks, kolīdz tiks atvērta ilgtermiņa jaudas izsole gada 3. ceturksnī. 

Šobrīd uzņēmumiem un pašvaldībām ir vēlreiz rūpīgi jāizvērtē savi krīzes apgādes risinājumi, rēķinoties, ka gāze kā energoresurss varētu arī nebūt fiziski pieejams vai arī tās cena neļautu tās ekonomisku izmantošanu."

"Latvenergo" norādīja, ka būtisks priekšnosacījums Latvijas un Baltijas apgādes nodrošinājumā ar dabasgāzi ir pēc iespējas ātrāka vēl viena termināļa izveide reģionā, un visoperatīvāk tāds ir izveidojams Paldiskos, Igaunijā. Šobrīd prognozēts, ka termināļa darbība varētu tikt uzsākta šī gada novembrī, un infrastruktūras izveides darbs ir sācies.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzsvēra, ka patiešām pastāv iespēja, ka reģionā dabasgāzes var būt par maz.

"Ja paskatāmies šobrīd uz tiem piegādes avotiem, kas ir pieejami Baltijas valstīm un Somijai, tad faktiski Klaipēda ir nozīmīgākais piegādes avots, un faktiski piegādes jaudas ir noslogotas pilnībā, lai nodrošinātu visas četras šīs valstis – Baltijas valstis un Somiju. Tāpēc pastāv tiešām iespēja, ka gadījumā, ja ir ļoti bargi laika apstākļi un ļoti strauji palielinās dabasgāzes patēriņš, vai arī rodas citi apstākļi, kas var ietekmēt dabasgāzes pieprasījumu, piemēram, ja notiek Baltijas valstu atdalīšana no Krievijas energosistēmas, tad var izveidoties šāda saspringta situācija," atzīmēja Valdmanis.

Valdmanis akcentēja, ka patiešām vienīgais risinājums, kas varētu mazināt risku, ir saistīts ar jauna termināļa būvniecību. Gadījumā, ja reģionā veidosies energokrīze, tad visas četras iesaistītās valstis – Baltijas valstis un Somija – faktiski atradīsies vienā laivā. Lai gan pastāv iespēja, ka šajā apkures sezonā dabasgāzes piegādes atsevišķos brīžos varētu būt ar deficītu, Valdmanis prognozēja, ka reģions no tā varētu izvairīties.

Taču aicinājumi pirkt gāzi tagad bez šaubām rada satraukumu, to norādījusi gan Latvijas pašvaldību savienība, gan Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Līgumus par gāzes piegādi ierasts slēgt vismaz pusgadam, tagad uzņēmējiem ir garantija tikai nākamajiem dažiem mēnešiem, atzina LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Arī otrdienas tikšanās ar ekonomikas ministriju nav devusi pārliecību, Rostovskis piebilda: “Attiecībā uz biznesu, nav tādas īstas pārliecības, ka biznesam gāze pietiks.”

Savukārt Ekonomikas ministrijā norādīja, ka gāze pietiks visiem, bet, ja būs ārkārtas situācija, mājsaimniecības bez siltuma nepaliks. “No valsts puses, ja jautājums ir par rezervēm un nodrošinājumu, gāze pietiks un satraukt cilvēkus par to nevajadzētu. Skaidrs, ka ir definēts, kādā secībā tiek nodrošināta gāze. Primāri tās ir mājsaimniecības, tādi stratēģiskie objekti kā skolas un slimnīcas utt. Kā arī ekonomikas mugurkaula uzņēmumi noteikti tiks vērtēti, ar kuriem mēs noteikti papildināsim sarakstu. Būs daļa, kura būs drošajā zonā. Strādājam pie tā, lai visiem uzņēmumiem būtu nepieciešamie resursi. Ne tikai gāze,” sacīja ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns.

Tikmēr Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators paziņojis, ka no 1.novembra gāzes pārvades jauda no Lietuvas uz Latviju varētu tikt palielināta par trešdaļu – līdz 90 gigavatstundā dienā. Tas, iespējams, jo paātrināta starpsavienojuma uzlabošanas projekta izpilde.

KONTEKSTS:

Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā.

Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems augusta otrajā nedēļā.

Tikmēr AS "Latvijas Gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pagājušajā nedēļā gan norādīja, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt