Finansiālu problēmu nomāktā Grieķija joprojām turpina ieviest dzīvē smagas reformas, kuras pieprasījuši starptautiskie aizdevēji. Vēl pirms dažām dienām Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanas un nodokļu paaugstināšanas programmu. Šie visai sāpīgie soļi ir bijuši vajadzīgi, jo Grieķijai ir steidzami nepieciešams nākamais starptautiskā aizdevuma maksājums, lai tā jau jūlijā varētu atmaksāt lielus kredītus gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Otrdienas, 24.maija, vakarā pēc daudzu stundu garām diskusijām, Eirozonas finanšu ministri panāca vienošanos par 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu Atēnām, tādējādi pabeidzot pērn jūlijā panāktās 86 miljardu eiro aizdevuma programmas pirmo oficiālo pārskatīšanu. Pirmo daļu no minētās summas - 7,5 miljardus eiro - Grieķija saņems jau nākamajā mēnesī, bet pārējo summu vēlāk.
Taču par daudz lielāku sasniegumu tiek uzskatīts Eirozonas ministru apņemšanās piedāvāt Atēnām 2018.gadā iespējamu parādu atvieglošanu gadījumā, ja tas būtu nepieciešams panākto kritēriju izpildei maksājumu veikšanai. Šāda vienošanās bija pietiekama SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā.
SVF ziņojumā pirms Eirogrupas sanāksmes bija brīdinājis, ka Grieķijas valsts parāds pašreizējā līmenī, kas ir apmēram 180% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), nav ilgspējīgs un to nepieciešams samazināt. SVF arī piebilda, ka bez restrukturizācijas parāda slogs līdz 2060.gadam var sasniegt pat 250% no IKP.
Pret šādu parādu samazināšanu gan iebilda Eirozonas spēcīgākā ekonomika Vācija, taču galu galā Berlīne ir bijusi spiesta piekāpties. Kā norādījis Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms, šī ir bijusi ļoti grūta vienošanās, par ko vēl pirms laika nebūtu bijis iespējams pat sapņot, taču bez Starptautiskā Valūtas fonda atbalsta palīdzības programmu īstenot būtu ļoti sarežģīti.
Kā pēc tikšanās paziņojis Grieķijas finanšu ministrs Eiklīds Tsakalots, panāktā vienošanās var iezīmēt Grieķijas ekonomikas atveseļošanās sākumu. "Ir pamats optimismam par to, ka šis var būt pagrieziena punkts, lai Grieķija izkļūtu no ļaunās recesijas - taupības pasākumu - recesijas apļa, dodot investoriem tīru skrejceļu investēšanai Grieķijā un radot apstākļus jaunam, labākam ciklam."
Kā norāda grieķu politikas komentētāji, pašai Grieķijas valdībai gan priekšā stāv pats smagākais posms. Proti, partijas "Syriza" vadītajai valdībai nāksies atzīt, ka tā ir bijusi spiesta atteikties no saviem priekšvēlēšanu solījumiem un izpildīt visas tās saistības, gan politiskās, gan ekonomiskās, kuras tā ir uzņēmusies. Turklāt šoreiz vainot nevarēs vis kādu citu, bet atbildība būs jāuzņemas pašiem politiķiem.
Valdības un Eirogrupas panākto vienošanos trešdienas rītā jau asi kritizējusi partija „Jaunā demokrātija”, kas vienošanos nosaukusi par neapmierinošu, jo pašreizējā koalīcija Eiropai esot atdevusi visu, pretī nesaņemot neko.
Jau ziņots, ka Atēnas vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par 86 miljardu eiro aizdevumu panāca pagājušā gada jūlijā. Tā priekšnoteikums bija sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma un taupības pasākumu īstenošana.
