Eiropas Savienības atbalsts paredz 150 miljonus eiro piensaimniekiem ražošanas samazināšanai un 350 miljonus eiro – dažādu problēmu pārvarēšanai. Paredzams, ka Latvija saņems nepilnus desmit miljonus eiro.
Eiroparlamentāriete Inese Vaidere (“ Vienotība”) iepriekš atzina, ka šis atbalsts nav pietiekams – tie ir apmēram 10% no zaudējumu kopsummas, taču vienlaikus aicina zemniekus nesteigties ar ganāmpulku likvidāciju, bet sagaidīt atbalsta iespējas.
Vaidere papildināja, ka atbalsta izmaksāšanas nosacījumi visās valstīs būs vienādi, bet Eiropas Komisija šos kritērijus vēl izstrādā un tie varētu parādīties septembra sākumā.
Daļai zemnieku šī ziņa liks pārvērtēt lēmumus, vai likvidēt ganāmpulkus un izvēlēties citu saimniekošanas veidu, norāda Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa- Eizenberga. Lai arī Eiropas Komisijas lēmumu vērtē pozitīvi, vienlaikus asociācijā lēš, ka atvēlētā summa ir divu līdz trīs mēnešu kopējie Latvijas piensaimnieku zaudējumi šajā piena krīzes laikā.
“Saimniecībām, kuras ir ļoti kritiskā stāvoklī un kurām nav iespēju pāriet uz citām nozarēm, atbalsts ir mazliet novēlots. Jo tas reāli kontos ienāks septembra beigās vai oktobrī. Gribētos šo atbalstu saņemt ātrāk, jo lielai daļai piensaimnieku maksājumi par plēvēm, minerālmēsliem, tīkliem. Gala termiņi ir augusta beigās, septembris,” skaidro Alpa- Eizenberga.
Piena ražotāju organizācija vērtē, ka pagaidām masveidīgi piena lopkopji savus ganāmpulkus vēl nelikvidē. Tādus lēmumus vairāk šobrīd pieņem saimniecības ar nelielākiem ganāmpulkiem līdz 30 slaucamām govīm.
Piena lopkopis Ēriks no Vidzemes puses gan par situāciju nozarē arvien ir pesimistisks un atbalstu sauc par īstermiņa risinājumu: “Šis nav risinājums. Ja nebūs normālas cenas, tad nebūs drošības sajūtas. Tagad iemetīs to naudiņu, tā tiks iztērēta, atkal tās trūks. Cik mēs ilgi šādi? Varbūt labāk ir nolikvidēt, un miers.”
Jau ziņots, ka, lai stiprinātu krītošo piena cenu dēļ novājināto piensaimniecības nozari ES, EK piensaimniekiem pirmdien, 18.jūlijā piedāvāja 500 miljonu eiro lielu atbalstu.
Tāpat vēstīts, ka visā Eiropā krīze piena ražošanas nozarē vērojama vismaz pāris gadus un šogad jo īpaši liela ir piena pārprodukcija. Tā radusies gan Krievijas noteiktā pārtikas produktu embargo, gan piena kvotu atcelšanas dēļ. Piensaimniekiem situāciju vēl skaudrāku padara piena cenu kritums par teju 40% pēdējo divu gadu laikā.
