Skolās, kur ir liels bērnu skaits, pedagogu atalgojums var atšķirties 3-4 reizes. Un ap 34% skolotāju saņem 420 eiro pirms nodokļu nomaksas, tātad 300 eiro uz rokas, pastāstīja arodbiedrības vadītāja.
„Tātad mums ir vienāda izglītība, mēs mācām vienādas programmas, mēs vienlīdz labi vienlīdz labi pildām valsts pasūtījumu. Bet valsts nedz kāpēc šo pasūtījumu apmaksā ļoti atšķirīgos veidos,” sacīja Mikiško.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atzīst, ka „skolotāji jau nav vainīgi, ka kāds neveiksmīgi ieviesis ne pārāk prātīgi izdomātu [atalgojuma] modeli, un nebūtu pareizi, ka šie skolotāji, kas ir godīgi strādājuši, ka viņi ir zaudētāji”. Līdz ar to būtisks būtu jauns pedagogu atalgojuma modelis, kam savukārt nepieciešams papildus finansējums.
Laikā pēc krīzes bērnu skaits vispārējā izglītībā esot samazinājies par 8,6%, savukārt pedagogu likmju skaits samazinājies par 10%. „Mēs nevaram skaitīt skolotājus pēc galviņām kā aitu baru, jo vienu likmi var sadalīt uz vairākiem skolotājiem. Piemēram, ja bērnu skaits mazinās un skolā ir divas fizikas stundas nedēļā, ar to nevar neviens izdzīvot. Un tam skolotājam jābrauc apkārt un jāmeklē, un ne visi var aizbraukt. Līdz ar to skolā viņam nemaz nav pilna slodze. Līdz ar to skolotāju skaits varbūt arī ir liels, bet likmes ir strauji samazinājušās,” skaidroja Mikiško.
Savukārt Seile norāda uz OESD pētījumos secināto, ka, neraugoties uz labiem vidējiem rādītājiem, tomēr vērojamas vairākas negatīvas tendences. Atšķirības starp bērnu sasniegumiem palielinās atkarībā no vecāku ienākumu līmeņa. Tāpat sasniegumi bērniem pilsētu skolās pēdējos gados vidēji ir labāki nekā bērniem lauku skolās. Ministre šo tendenci dēvē par ļoti uztraucošu.
Šogad jau ir uzsākta jaunā pedagogu atalgojuma modeļa aprobācija. Jauna modeļa ieviešana ir nepieciešama, jo LIZDA reprezentatīvs pētījums atklāj, ka esošais finansējums skolēniem nenodrošina vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, par padarīto paliekot parādā vidēji 341,28 eiro.
Arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā, kurā vairāk nekā 7 tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas pieprasīja valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma 10% pieaugumu cienīgai darba samaksai.
