Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja rāda, ka iedzīvotāji par labāku uzņēmuma vadītāju uzskata privāto sektoru, nevis pašvaldības.
LTRK pasūtināta aptauja rāda arī, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka pašvaldību kapitālsabiedrībās pastāv korupcijas riski. Savukārt gandrīz puse domā, ka domju firmās vadošos amatos ieceļ cilvēkus bez pieredzes. Vairākums aptaujāto norādījuši, ka ar normatīviem precīzāk jānosaka jomas, kurās pašvaldības drīkstētu nodarboties ar uzņēmējdarbību.
KP gadiem norāda uz problēmām
Uz stingrības nepieciešamību jau vairākus gadus norāda KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, asi kritizējot pašvaldību iesaisti mediju izdevējdarbībā vai, piemēram, Rīgas domes pudeļūdens biznesu, kas izrādījies neveiksmīgs.
"Problēma ir tā, ka mūsu valstī ir ļoti daudz likumu. Ir tādas normas, ko neviens nespēj ne piemērot, ne sodīt, neko. Konkurences likumā ir norma, ka mēs drīkstam ieteikt, sniegt viedokli, kam nav nekāda likuma spēka," teica Ābrama.
KP priekšsēdētāja Ābrama ir pārliecināta, ka likumā nepieciešamas disciplinējošas normas, lai par pašvaldību darbošanos noteiktās jomās, kurās to var izdarīt privātais sektors, draudētu sods.
"Mēs gadu mēģinām panākt, lai Latvijas Konkurences likumā būtu tāpat kā Lietuvas Konkurences likumā norma, kas pasaka - pašvaldības, valsts iestādes nedrīkst komercdarbībā iejaukties, diskriminēt, radīt nepamatotas priekšrocības, neievērot konkurences neitralitāti (..)," saka KP vadītāja.
Arī LTRK rosina stingrākas normas
Stingrāku normu iniciators ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka konkurence ir tā, kas patērētājam nodrošina zemāku cenu un reizē veicina arī pakalpojuma kvalitāti.
Taču pašvaldības ar iesaisti biznesā konkurenci būtiski kropļo, jo tām ir lieli administratīvie resursi. Tādējādi spēles noteikumi ir nesalīdzināmi ar privāto sektoru, uzskata Endziņš.
Kā uzsver uzņēmēju pārstāvji un konkurences uzraugi, pašvaldības bieži vien izvēlas nerīkot iepirkumu konkursus, bet ar administratīvu lēmumu nodot pakalpojuma tiesības savām kapitālsabiedrībām. Piemēram, pēdējā sēdē pirms pašvaldību vēlēšanām Tukuma novada dome bez iepirkuma procedūras nolēma atkritumu savākšanas funkciju nodot pašvaldības uzņēmumam "Piejūra", kurš iepriekš šo pakalpojumu nav sniedzis.
Likums ļauj pašvaldībai nodarboties ar komercdarbību, ja vien pastāv tā sauktā tirgus kļūda, proti, ja privātais sektors nespēj nenodrošināt kādu funkciju, preces vai pakalpojumu.
Taču pašvaldības tirgo eglītes, atver aptiekas, obligātās veselības pārbaudes nozīmē pašvaldībai piederošā ārstniecības iestādē.
Privātais sektors tiek nostādīts diskriminējošos apstākļos, jo pašvaldība ar lieliem administratīviem resursiem nodrošina konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem. Neitralitātes principa ignorēšana samazina investoru vēlmi investēt, un tas kaitē Latvijas ekonomikas attīstībai.
Pašvaldību savienība pārmetumus noraida
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) noraida pārmetumus par to, ka pašvaldības pārāk aizraujas komercdarbību, un atsaucas uz ES direktīvu.
"Problēma jau ir tāda, ka tas privātais sektors nezin kāpēc neko nedara. Privātais sektors nebūvē dzīvokļus, kas ir vajadzīgi iedzīvotājiem. Diemžēl nebija citu risinājumu, kā Valmierai ķerties pie dzīvokļu būvniecības. Mums ir dažāda izpratne ar Konkurences padomi par šiem jautājumiem.
Es uzskatu, ka Konkurences padomei visi tirgus dalībnieki jākontrolē vienādi - vai tā ir valsts vai pašvaldība, lai tie darbotos pēc tirgus principiem. Jo tirgū ir vairāk dalībnieku, jo patērētājiem ir labāk," spriež Jaunsleinis.
Jaunsleinis salīdzināšanai pat liek lietā valstij daļēji piederošo telekomunikāciju kompāniju, kādu netrūkst arī privātbiznesā. Taču valsts gadījumā tas ir stratēģiski svarīgs uzņēmums.
Ābrama norāda uz spēcīgu lobiju
KP vadītāja Ābrama uzsver, ka pašvaldību spiediens liek šķēršļus uzlabojumiem.
Pašvaldību lobijs, pēc Ābramas teiktā, ir ļoti spēcīgs, un, lai arī politiķi vārdos saka, ka ir par tirgus ekonomiku, taču "galvā ir nomenklatūras domāšana".
"Ja tie ir publiskie resursi, tad mēs drīkstam darīt jebko, ko mēs gribam. Tā ir absolūti ačgārna domāšana. (..) 25 gadi mūsu valstij šajā sistēmā ir vēl nepietiekami. Vai nu jānāk jaunai paaudzei, vai es nezinu, kā to domāšanu nomainīt," atzīst Ābrama.
Arī LTRK vadītājs norāda: "Lielākā daļa pašvaldību nevēlas mainīt šo regulējumu. Lielāka daļa vēlas, ka drīkst dibināt maksimāli daudz. Un jāpatur prātā, ka lielākā daļa pašvaldību ir tās pašas politikās organizācijas, kas ir parlamentā. Ļoti cieša saikne."
Konkurences likuma grozījumi, kas paredz ierobežot pašvaldību iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, šobrīd ir iestrēguši Ministru kabinetā.
Konkurences padome kopā ar uzņēmēju organizācijām sola turpināt darbu pie normatīvu uzlabojumiem, lai valsts un pašvaldības konkurenci kropļotu mazāk, kā rezultātā sabiedrība varēšot saņemt kvalitatīvākus un inovatīvus pakalpojumus par konkurējošu cenu.
