Aktuāli

Andis Kudors par Oktobra revolūciju

Aktuāli

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš par OIK aprēķināšanas izmaiņām

Arī ceļot akcīzes nodokli Latvijā, igauņi turpinās šeit pirkt alkoholu

Arī ceļot akcīzes nodokli Latvijā, igauņi turpinās šeit pirkt alkoholu

Alkohola nozare satraucas - nākamgad Latvijā palielinās akcīzes nodokļa likmi alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tomēr, lai arī alkohols kļūs dārgāks, tāpat uz alkohola veikaliem Latvijas pierobežā arī nākamajos gados brauks automašīnas no Igaunijas. Par pērno gadu pat izskanējušas aplēses, ka Latvijas budžets varētu būt ieguvis aptuveni astoņus miljonus eiro no igauņu alkohola pircējiem.

Kastēm, ne pudelēm

Darbadiena, vēla pēcpusdiena, Ainaži. Autostāvvietā pie prāvā alkohola veikala „SuperAlko” mašīnu ir daudz. Pircēji nāk ārā ar ratiem, un tie visbiežāk ir piekrauti alkohola kastēm, ne atsevišķām pudelēm. Te dzird gan somu, gan arī igauņu valodu.

Daudzi igauņi te nonākuši caurbraucot, daļa speciāli - pat mērojuši simt un vairāk kilometru.

„Pa ceļam – pa ceļam iegadījās veikals. Protams, te ir lētāk nekā Igaunijā, daudz lētāk. Šņabi nopirku – četras pudeles. Te tāda pudele maksā 5 eiro 60, Igaunijā 8 eiro 50. Ir starpība!” saka kāds vīrietis.

„Šī alus kaste vien 25 eiro Igaunijā maksātu! Šeit - deviņus. Atbraucu, jo mums sestdien būs medības, un pēc tām vajadzēs! Tur jau arī pirts būs,” saka vēl  kāds. Viņa teikto papildina kāda sieviete: „Mums akcīzes nodoklis ir augsts, pat kādas divas reizes dārgāk sanāk. Zinu, ka šurp brauc pat veseliem autobusiem, re, te arī somu numuri!”.

Agrāk somi braukuši uz Tallinu, bieži vien pie ostas pirkuši alkoholu un devušies mājās. Tagad somi biežāk izvēlas Latviju. Arī jaunieši, kuri kastes ar alkoholu un cigarešu blokus krauj mašīnas bagāžniekā.

„Te ir daudz lētāk, un mums būs ballīte. Tai visu pērkam šeit. Somijā alkohols maksā divreiz vairāk nekā Igaunijā, bet te samaksājam tikai trešdaļu,” saka kādu somu jauniete.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi aug, turpinās augt arī likme

„Mēs redzam, ka pēc akcīzes nodokļa ieņēmumiem vidēji par 16%-17% palielinājušies ieņēmumi attiecībā pret 2016.gadu,” norāda Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa. Viņa saka, ka

ne tikai Latvija, bet arī Igaunija nākamos trīs gadus turpinās celt akcīzes nodokļa likmi. Tāpēc gan igauņi, gan somi turpinās Latvijā iegādāties alkoholu.

Pērn akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem, neieskaitot alu, iekasēts 137 miljonu eiro apmērā, šī gada prognoze ir 154 miljoni un nākamā gada – 177 miljoni eiro. Par alu, kas tiek izdalīts atsevišķi, akcīzes nodoklis pērn iekasēts 32 miljonu apmērā, bet nākamgad plānoti teju 50 miljoni.

Taču, ko iedzīvotājiem vēl dos akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana? „Izskatot iespēju paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, tiek runāts par veselības aspektiem tieši no tāda mērķa, lai samazinātu šo patēriņu,” saka Krastiņa.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums 2018.gadā:

Alum - par 51 %

Vīnam – par 18 %

Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (viskijam, degvīnam, rumam u.c.) – par 15,2 %

Nākamgad akcīzes nodokļa likme alum pieaugs aptuveni par 50%, vīnam – par 18%, savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, tādiem kā viskijam, rumam vai degvīnam par 15%. Tomēr tā Latvijā būs krietni zemāka nekā Igaunijā, un atšķirība likmēs arī turpmāk saglabāsies būtiska.  „Alum mēs palielinām vairāk, ņemot vērā to, ka alus likme ir salīdzinoši zema. Arī pie mums Latvijā ir notikušas daudz diskusijas par to. Alus likme, procentuāli skatoties salīdzinājumā ar stipro alkoholu, ir samērā zema,” norāda Krastiņa.

2019. gadā un 2020. gadā, turpinot akcīzes nodokļa celšanu, likmes kāpums būs krietni mazāks nekā nākamgad.

Alkohola nozare brīdina par nelegālā tirgus izaugsmes risku

Pret likmes celšanu ir Latvijas Alkohola nozares asociācija. „Alum cenas nākamgad pēc mūsu rēķiniem pieaugs par desmit centiem 0,5 litru 5% pudele. Ja alus pudele šobrīd maksā 60 centus, tad nākamgad tā maksās 70 centus. Tā paša ražotāja alus,” skaidro Asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka viskija puslitra pudele varētu maksāt par 70 centiem vairāk.

Finanšu ministrijas aplēses gan paredz mazāku cenu kāpumu nākamgad – puslitra alus pudelei par septiņiem centiem, bet puslitra pudelei viskija – par 53 centiem. Asociācija norāda, ka ministrija šajā aprēķinā nav ņēmusi vērā mazumtirgotāju uzcenojumu.

Tāpat arī nozare bažījas, ka, neapdomīgi strauji ceļot akcīzes nodokli alkoholam, var atkārtot 2009.gada pieredzi – proti, veidoties nelegālais tirgus.

„Trīs gadu laikā, mūsuprāt, nodokļi, sevišķi pārējo alkoholisko dzērienu kategorijā, trīs gadu laikā celsim par 35%, kas ir ļoti liels risks, un var būt gadījumi, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem var atkal pievērsties nelegālām iespējām vai nelegāla alkohola ceļiem vai veidiem,” bilst Vītols.

Igauņi nejūtas zaudējuši nodokļu ieņēmumus

Alkohola patēriņa ziņā Eiropas Savienības dalībvalstu sarakstā Latvija ieņem vidus pozīcijas. Igaunijā alkohola patēriņš ir lielāks. Kaimiņvalsts Finanšu ministrija arī labi apzinās tautiešu paradumu Latvijas pierobežā iegādāties alkoholu.

Igauņi prognozē, ka Latvijā iegādāts alkohols šogad veidos 11% no kopējā alkohola patēriņa. Nākamā gada prognoze – 13%. Pateikt, cik daudz Igaunija zaudējusi, nevar.

„Vārds „zaudējusi” būtu jāliek pēdiņās,” norāda Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāvis Dmitrijs Jegorovs. “Bet 34 miljoni eiro ir tā akcīzes summa, kas būtu bijusi, ja igauņi būtu pirkuši alkoholu Igaunijā, nevis Latvijā. Taču tas ir teorētisks skaitlis. Jo, piemēram, cilvēki diez vai tik daudz alkohola pirktu Igaunijā, kur ir augstāks nodoklis,” norāda Jegorovs.

Taču Igaunija akcīzes nodokļa likmi nākamajos gados turpinās celt un uzsver: tās palielināšanai ir pozitīva ietekme uz nodokļu ieņēmumiem.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti