Sadaļas Sadaļas

Ar investīcijām situācija labāka, nekā bažījās pandēmijas sākumā

Investīcijas ir ļoti svarīgas ikvienas ekonomikas asinsritei, jo tās ļauj radīt jaunus produktus, veidot jaunus vai paplašināt esošos uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas. Covid-19 pandēmija nāca ar lielām bažām par to, ka apstāsies arī investīciju plūsma. Gadu pēc pandēmijas sākuma var teikt, ka ļaunākais nav noticis. Ir nozares, kur investīciju apjoms ir sarucis būtiski, taču kopumā situācija ir labāka nekā tika prognozēts aizvadītā gada pavasarī. Arī Latvijā.

Ar investīcijām situācija labāka nekā bažījās pandēmijas sākumāInguna Ukenābele, LETA speciāli Latvijas Radio un LSM.LV

Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati par Eiropas uzņēmumu pašmāju ieguldījumiem liecina, ka pērn to investēto līdzekļu apjoms citu uzņēmumu iegādē, tehnoloģijās un citos aktīvos ir sasniedzis 2,875 triljonus eiro. Tas ir par 6,5% mazāk nekā 2019. gadā, taču daudz labāk nekā tika prognozēts, pandēmijai sākoties. Tāpat tas ir augstākais biznesa investīciju apjoms Eiropas Savienībā kopš iepriekšējās finanšu krīzes, izņemot 2019. gadu.

Pēc pavasara nāca pielāgošanās

Jāatgādina, ka, sākoties pandēmijai, ne viens vien ekonomikas apskatnieks bažījās par to, ka investīcijas apstāsies vispār, jo uzņēmēji un investori augstas nenoteiktības apstākļos iepauzēs ar attīstības plāniem. Pavasarī tā tiešām bija, bet pēc tam eiropieši pielāgojās un saprata, kā turpināt strādāt arī pandēmijas apstākļos, un tas redzams arī ieguldījumos.

Ja Eiropas uzņēmumu veiktās investīcijas pērn salīdzina ar 2019. gadu, tad kritums ir visās lielajās Eiropas ekonomikās. Vislielākais ieguldīto investīciju samazinājums redzams Spānijā un Francijā – attiecīgi par 11,4% un 9%. Šīs valstis pandēmijas sākuma periodā arī saskārās ar augstu saslimstības līmeni un attiecīgi ierobežojumiem.

Savukārt Eiropas lielākā ekonomika Vācija no pandēmijas izraisītās krīzes pagājušajā gadā ir izgājusi pat salīdzinoši sausām kājām. Tur pērn pašmāju uzņēmumu veikto investīciju apjoms ir sarucis vien par 1,7% – līdz 735,5 miljardiem eiro un joprojām veido teju ceturto daļu no visām Eiropas Savienības biznesa investīcijām.

Lai gan lielākajā daļā Eiropas valstu pērn veikto investīciju apjoms sarucis, ir arī izņēmumi un starp tiem ir Baltijas valstis. “Eurostat” dati liecina, ka Igaunijā pērn pašmāju uzņēmumu investīcijas bija pat par 15% lielākas nekā gadu iepriekš un sasniedza 8,5 miljardus eiro.

Latvijā un Lietuvā investēto līdzekļu apjoms auga par pusotru procentu līdz 6,85 miljardiem eiro Latvijā un 10,6 miljardiem eiro Lietuvā.

Ekonomisti to lielākoties skaidro ar to, ka Baltijas valstis pirmo pandēmijas vilni pārlaida ļoti viegli. Kamēr daudzās Eiropas valstīs tika slēgtas rūpnīcas, daudzi uzņēmumi burtiski apstājās un iedzīvotāji bez pamatota iemesla nedrīkstēja atstāt mājas, pie mums ierobežojumi galvenokārt attiecās uz starptautiskajiem ceļojumiem un viesmīlības jomu, bet citas tautsaimniecības nozares teju neskāra. Savukārt, sākoties otrajam pandēmijas vilnim, sākotnējais izbīlis jau bija pārvarēts, un vairums uzņēmumu bija sapratuši, kā strādāt arī šādos apstākļos.

Ar starptautiskajām investīcijām sliktāk

Ja Eiropas pašmāju uzņēmumu ieguldījumi pērn ir sarukuši daudz mērenāk nekā visi bažījās pandēmijas sākuma periodā, tad starptautiskās investīcijas gan varētu būt cietušas vairāk. Par tām ar datu apkopošanu gan neiet tik ātri kā par vietējām investīcijām, tādēļ kopējā aina par pagājušo gadu vēl nav pilnīgi skaidra. Tomēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka pagājušā gada pirmajā pusē ārvalstu tiešo investīciju apjoms pasaulē varētu būt sarucis par 50% salīdzinājumā ar 2019. gada otro pusi. Savukārt ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ekspertu vērtējumā pērn tiešās ārvalstu investīcijas samazinājušās par 42%.

Tostarp Eiropas Savienībā pēc OECD aplēsēm gada pirmajā pusē ienākušas ārvalstu tiešās investīcijas 118 miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir uz pusi mazāk nekā 2019. gada otrajā pusē. Savukārt Eiropas Savienības investoru ieguldījumi ārpus bloka pērn pirmajā pusgadā novērtēti 151 miljarda ASV dolāru apjomā, kas ir par trešdaļu mazāk.

Latvijas Bankas dati par ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā liecina, ka investīciju kopējais apjoms ir audzis visus aizvadītā gada ceturkšņus un gada beigās Latvijā ieguldīto investīciju apjoma atlikums bija sasniedzis 16,67 miljardus eiro.

Nav arī redzamas būtiskas izmaiņas ārvalstu tiešo investīciju ieguldītājvalstu vidū. Joprojām galvenie ārvalstu investori Latvijā ir no tuvējām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas un Lietuvas, kam seko Kipra, Vācija un Nīderlande.

Kamēr lielākais ārvalstu tiešo investīciju mērķis Latvijā joprojām ir finanšu un apdrošināšanas joma, pērn salīdzinoši straujāk augušas investīcijas tirdzniecībā,

ko pamatā var skaidrot ar Vācijas tirdzniecības tīkla “Lidl” gatavošanos darbības sākšanai. Kaut gan “Lidl” acīmredzami ir nolēmis iepauzēt ar veikalu atvēršanu, kamēr Latvijā ir spēkā stingri ierobežojumi par cilvēku skaitu, kuri drīkst vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā, ieguldījumi jaunā tirdzniecības tīkla infrastruktūrā tiek veikti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt