38 miljoni eiro - aptuveni tik liela pēc pērnā gada aplēsēm bija izmaksu atšķirība starp Lietuvas un Latvijas ES prezidentūras budžetiem. Lielās budžetu atšķirības dēļ sabiedrībā izcēlās asa diskusija, vai Latvijas nerīkojas pārlieku izšķērdīgi.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka sākotnējām budžeta aplēsēm veltītā kritika gan nav īsti pamatota, jo tajā laikā šis skaitlis nosaukts tikai kā aptuvens atskaites punkts, savukārt jau vēlāk Ārlietu ministrija sākusi aktīvu darbu pie tēriņu precizēšanas.
„Mēs esam tiešām diezgan daudz darījuši, lai noteikti maksimāli precīzus rāmjus dažāda veida izdevumiem, mēs arī esam cieši sadarbojušies un saņēmuši ieteikumus no Valsts kontroles. Tie lielā mērā ir precizēti ieteikumi, kas ir balstīti uz Valsts kontroles ieteikumu pamata. Lai arī ieteikumiem ir bijis un joprojām ir rekomendējošs raksturs, Valsts kontrole ir pamatoti norādījusi, ka iestādes, gatavojoties prezidentūrai, ne vienmēr šos ieteikumus ir precīzi īstenojušas,” atzīst ministrs.
Precīzāku vadlīniju izstrāde jau ir ļāvusi samazināt paredzamo prezidentūras budžetu gandrīz par trešdaļu, ļauj secināt Rinkēviča teiktais.
„Kādreiz gari un plaši jau aprunāti, 100 miljoni eiro jau šobrīd sarukuši līdz aptuveni 70 miljoniem eiro. Tad nu mēs turpināsim darīt visu un strādāt, lai šos izdevumus mazinātu gan caur šāda veida rekomendācijām, gan arī maksimāli samazinot izdevumus. Tāpēc šis dokuments praktiski ir rokasgrāmata mums visiem, sākot no ministrijām, valsts iestādēm, sekretariāta - lai šos izdevumus padarītu maksimāli efektīvus un pieturētos pie zināma rāmja. Mēs arī turpināsim strādāt, jo šodien ar labklājības ministru atklājām, ka mums vēl ir jāpaskatās dažas lietas 2015.gada kontekstā. Tāpēc šie nebūs dokumenti valdības sēdē, kas saistās ar prezidentūras izdevumu tēriņu efektivizāciju,” skaidroja Rinkēvičs.
Arī premjere Laimdota Straujuma apstiprināja, ka ar Ārlietu ministrijas darbu pie ES prezidentūras budžeta ir apmierināta: „Es tiešām varu apliecināt, ka ļoti rūpīgi Ārlietu ministrija, un personīgi ministram iesaistoties, iet cauri konkrētām pozīcijām - gan par suvenīriem, gan par dāvanām. Viss tiek ļoti precīzi izskatīts, un es patiešām nevaru izteikt nekādus pārmetumus Ārlietu ministrijai par to, kā viņi strādā.”
Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada pirmajā pusgadā, un daļu no finansējuma tās izmaksu segšanai Latvija saņems arī no ES. Tomēr konkrēts ES līdzfinansējums būs atkarīgs arī no Latvijas sarunām ar Eiropas Komisiju, un tas būs zināms vien gada nogalē.
