Daudzi ir pamanījuši, ka banku piedāvātās termiņnoguldījumu ienesīguma likmes ir vēl nepieredzēti zemā līmenī. Atšķirībā no dažu citu valstu bankām, Latvijas komercbankas vismaz pagaidām sola, ka negatīvas likmes depozītiem netiks piemērotas. Šādos apstākļos Valsts kases krājobligāciju ienesīguma likmes varētu šķist pat salīdzinoši pievilcīgas, tomēr pagaidām nav novērota pastiprināta noguldītāju interese par krājobligāciju iegādi.
"Pašlaik kopumā bijuši piesaistīti un iedzīvotāji ieguldījuši aptuveni 5,5 miljonus eiro. Apgrozībā pašlaik atrodas [obligācijas] apmēram piecu miljonu eiro apmērā, jo šis projekts ir jau divus gadus, līdz ar to ir jau dažas krājobligācijas, kuras jau ir nodzēsušās veiksmīgi un ieguldītāji ir saņēmuši savu naudiņu atpakaļ ar visiem procentiem," norādīja Valsts kases Finanšu resursu departamenta vecākais eksperts Andis Artmanis.
Viņš uzskata, ka pašreizējā situācijā krājobligāciju, jo īpaši to, kuru dzēšanas termiņš ir pieci vai desmit gadi, ienesīgums vērtējams kā visai konkurētspējīgs. "Krājobligācijas vienmēr ir bijis alternatīvs ieguldījums - iedzīvotājs var izvēlēties, vai ieguldīt naudu bankā vai krājobligācijās," piebilda Artmanis.
"Swedbank" Uzkrājumu un apdrošināšanas daļas Latvijā vadītājs Reinis Jansons atgādina, ka patlaban Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni.
"Ja mēs vērojam šī instrumenta ietekmi uz noguldījumu apjomu kopumā, tad tā ir nebūtiska. Šobrīd noguldījumu apjoms mājsaimniecībām ir vēsturiski augstākajos līmeņos. Kopumā noguldījumu komercbankās kļūst vairāk - gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan nerezidentiem," teica Jansons.
Jansons zina teikt, ka patlaban liela daļa banku klientu uzkrāto naudu vienkārši glabā norēķinu kontos un tikai mazākā daļa meklē veidus, kā panākt, lai "nauda taisa naudu".
"Viena no tuvākajām alternatīvām ir risinājumi, kam paredzēti [iedzīvotāju ienākuma] nodokļa atvieglojumi, un tie ir pensiju fondi; vai vēl interesantāki ir uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumi, kur var ieguldīt naudu uz salīdzinoši maziem procentiem, bet tomēr nodokļu atvieglojumu efekts strādā ļoti labi un cilvēki ir motivēti vairāk interesēties par šādām iespējām," teica Jansons.
Krājobligācijas esot viens no alternatīviem ieguldījumu veidiem, kura pastāvēšana nākot par labu visiem naudas tirgus dalībniekiem, bet banku novērojumi liecinot, ka ilgtermiņa noguldījumi Latvijā neesot cieņā.
"Noguldītāju skaits kopumā Latvijā šobrīd un vispār, kas būtu gatavi noguldīt līdzekļus uz pieciem un desmit gadiem, ir relatīvi neliels. Turklāt motivācija noguldīt līdzekļus uz desmit gadiem par ļoti mazu likmi relatīvi arī ir ļoti zema. Līdz ar to šobrīd nav ļoti liels apjoms ieguldītāju, kuri izteikti vēlētos šobrīd ieguldīt krājobligācijās. Tas var mainīties brīdī, kad likmes kāpj, kad tā motivācija ieguldīt uz ilgāku termiņu tiek veicināta ar būtiski augstāku likmi," sprieda Jansons.
Interesanti, ka Valsts kases novērojumi liecina par gluži pretēju tendenci. Te gan jāņem vērā, ka krājobligācijas līdz šim nav iemantojušas īpašu popularitāti, tomēr šo vērtspapīru pircēji priekšroku dod tieši desmit gadu obligācijām, kas ir visienesīgākās. "Pašlaik 87% no visām krājobligācijām ir desmit gadu krājobligācijas," atzina Valsts kases pārstāvis Artmanis.
Sekojot kopējām tirgus tendencēm, gan ir sarukušas arī krājobligāciju ienesīguma likmes.
"Tā kā visas likmes bija vēsturiski zemākajos līmeņos, tad arī krājobligāciju likmes tika pazeminātas. Mēs neskatamies, ka, lūk, bankas pazemina likmes un mums tāpēc arī ir jāpazemina vai otrādi. Mums ir dažādi kritēriji, pēc kuriem vadāmies, nosakot likmes. Galvenais ir, ka sekojam tirgum," teica Artmanis.
Krājobligāciju programmas izveidē un tās popularizēšanā programmas pirmsākumos Valsts kase ieguldījusi aptuveni 160 000 eiro. Pagaidām nekādas reklāmas kampaņas ar mērķi vairot pieprasījumu pēc krājobligācijām neesot plānotas.
