Apstiprinātas «Rail Baltica» būvprojektēšanas vadlīnijas

Latvijas Satiksmes ministrija, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija un Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrija ir apstiprinājušas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīnijas – obligātos vienotos standartus "Rail Baltica" infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.

Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmatu izstrādāja Francijas konsultāciju un inženierijas uzņēmums "Systra S.A", kas uzvarēja atklātajā konkursā par "Rail Baltica" globālā projekta vienoto būvprojektēšanas vadlīniju izstrādi, informē "Rail Baltica" projektu īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata nosaka galvenos parametrus un standartus "Rail Baltica" dzelzceļa novietojumam, sliežu ceļam, uzbērumiem un zemes darbiem, hidrotehniskajām būvēm, tiltiem, pārvadiem, tuneļiem un līdzīgām būvēm.

Galvenie "Rail Baltica" projekta parametri:

  • maksimālais projektētais ātrums pasažieru vilcienu kustībai - 249 km/h, kravas vilcienu kustībai - 120 km/h;
  • maksimālais kravas vilcienu garums - 1050 metri;
  • maksimālā ass slodze - 25 tonnas;
  • "Rail Baltica" infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platuma sliežu ceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
  • Apkalpes un glābšanas tehnikas piekļuve dzelzceļa līnijas trasei jānodrošina vismaz ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
  • balasta sliežu ceļš;
  • vilces energoapgādes sistēma - 2x25kV;
  • ETRMS L2 vilcienu kustības vadības sistēma.

Avots: "RB Rail"/Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata

Tāpat tā nosaka dzelzceļa vilces energoapgādes, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu, tostarp telekomunikāciju sistēmu, datu saņemšanas (SCADA) un sistēmu uzraudzības kontroles, infrastruktūras (staciju, apdzīšanas punktu), staciju termināļu un pasažieru platformu un to vides pieejamības un citus nosacījumus.

 

""Rail Baltica" būvprojektēšanas vadlīniju apstiprināšana bija viens no galvenajiem atskaites punktiem projekta ieviešanā, kā arī saistību izpildē, ko paredz ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru parakstītais līdzfinansējuma līgums. Būvprojektēšanas vadlīniju rokasgrāmata ir nozīmīgs instruments jau uzsāktajā "Rail Baltica" infrastruktūras būvprojektēšanas procesā. Esam gandarīti, ka ar mērķi īstenot rentablu, mūsdienīgu un drošu "Rail Baltica" infrastruktūras būvprojektēšanu un celtniecību, mūsu līgumpartneris "Systra" ir nodrošinājis dzelzceļa ilgtermiņa vīziju un integrējis labāko Eiropas Savienības valstu praksi," komentē "RB Rail" izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa. 

Uzņēmumā norāda, ka nozīmīgāko būvprojekta parametru definēšanas procesā tika izvēlēti parametri, kas sniegs iespējami augstāku pievienoto vērtību dzelzceļa infrastruktūrai un vienlaikus atbilst ES savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Pamats kritēriju izvēlē ir dzelzceļa līnijas atbilstība INF SITS noteiktajām dzelzceļa līnijas kategorijām P2 un F1.

Tādējādi, salīdzinot ar iepriekš plānoto, tika nolemts nedaudz paaugstināt maksimālo projektēto pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 249 kilometriem stundā (km/h).

Tas nodrošinātu iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, noteikt ass slodzi - 25 tonnas, un maksimālo kravas pārvadājumu vilciena garumu 1050 metri. Paredzēts, ka pamatotos gadījumos iespējami arī izņēmumi.

Būvprojekta vadlīnijas nodrošinās "Rail Baltica" dzelzceļa savienojamību un savietojamību, un paātrinās tālāko būvprojektēšanas procesu Baltijas valstīs, piebilst kopuzņēmumā.

KONTEKSTS:

Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti