Panorāma

Aptauja: strauji pieaudzis partijas KPV LV reitings

Panorāma

Melno grifu jaunuļus izlaidīs savvaļā Bulgārijā

EM anulē OIK atļaujas divām Latgales koģenerācijas stacijām

Anulē OIK atļaujas divām Latgales koģenerācijas stacijām

Pārvilkta trekna svītra ne tikai atjaunojamās enerģijas ražošanai, bet arī virknei ar to saistīto biznesu, kas Latgales reģionā solīja radīt desmitiem jaunu darbavietu. Tā neseno ekonomikas ministrijas lēmumu par obligātās komponentes iepirkuma (OIK) atļaujas anulēšanu divām koģenerācijas stacijām vērtē  to attīstītāji. Ekonomikas ministrija (EM) gan ir nelokāma – stacijas noteiktajā laikā darbu nesāka, turklāt šis gadījums pierādot – biznesu uz OIK atļauju priekšrocībām balstīt nedrīkst.

Pārbaudot energoražotājiem izsniegtās obligātās iepirkuma komponentes atļaujas, EM dažādu pārkāpumu dēļ šogad tās atcēlusi 23 stacijām.

Nesen OIK licences anulētas vēl divām - “Barkavas enerģijai”, kas izveidojusi šķeldas staciju Barkavā, un kompānijai “Jumis GEO”, kura uzbūvējusi koksnes gazifikācijas staciju blakus “Mežvidu” siltumnīcu kompleksam.

“Šiem atļauju saņēmējiem bija jāuzsāk darbība noteiktā termiņā. Kad mēs pārbaudes veicām, nebija pazīmju, ka tajā brīdī, ka tur būtu koģenerācijas stacija, kas darbotos tā, kā tai stacijai būtu jādarbojas – ražojot siltumu un elektroenerģiju vienlaicīgi un tā jānodod lietderīgi patērētājam,” stāsta EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Upenieks.

Paši energoražotāji par lēmumu ir neizpratnē un pārmetumus noraida. Brīdī, kad notikušas pārbaudes, stacijas darbojušās ar nelielu jaudu.

“Barkavas enerģijas” gadījumā no 10 energoražošanas iekārtām strādājusi tikai viena. Pārējās bija plānots palaist brīdī, kad tiktu pieslēgti siltuma patērētāji. “Viss, kas pēc likuma bija vajadzīgs, tā mēs esam nodevuši. (..) Mums šajā gadījumā ir ļoti sūdīga situācija, Domāju, ka runāšu ar banku par turpmākajiem soļiem, jo šo projektu mēs paši esam galvojuši, un tā situācija būs ļoti sūdīga,” sašutumu neslēpj SIA “Barkavas enerģija” valdes loceklis Edgars Kamišovs.

Līdzīga situācija bijusi “Jumis GEO”, kas ar pilnu jaudu būtu gatava strādāt pēc siltumnīcu kompleksa paplašināšanas un jaunu ražotņu izveides pārējā Mežvidu tehnoloģiskā parka teritorijā.

Uzņēmuma vadītājs Edgars Romanovskis saka – tagad zem lielas jautājuma zīmes esot plānotā attīstība un darbavietu radīšanai. Uzņēmumā arī stāsta – par to, vai šādi rīkojoties, OIK licenci var saglabāt, iepriekš skaidrojums prasīts EM. Tās atbilde, pēc Romanovska teiktā, bijusi apstiprinoša. “Uz doto brīdi mēs pakāpeniski laižam ekspluatācijā. Skatoties, cik mums ir efektīvi siltumenerģijas patērētāji. Tā ir tā lieta, par ko noris diskusija un uz ko mūs aicina EM. Par efektīvu izmantošanu. Sanāk, ka mums pārmet, ka mēs neesam laikā sākuši strādāt ar jaudu, bet kā mēs to varējām darīt, būdami atbildīgi par efektīvu siltumenerģijas izmantošanu,” norāda Romanovskis.

Abi uzņēmēji atzīst – koģenerācijas rentabli varot strādāt vien tad, ja tām ir OIK atļauja, jo tā ļaujot ievērojami lētāk pārdot siltumu.

Atļaujas atcelšana skaršot arī citus uzņēmumus, piemēram, dārzeņu audzētāju kompāniju “Aiva G”, kura loloja cerības par lētāku siltumenerģiju, kas ļautu atlicināt naudu siltumnīcu kompleksa pārbūvei darbam gan ziemā, gan vasarā. “Mums sabrūk plāni. Mēs tādu naudas uzkrājumu nevaram veidot ar esošajām izmaksām. Kaut ko mēs plānosim, bet ne tādos apjomos. Cilvēkiem nodrošināt visu gadu darbu būs sarežģīti, un var veidoties darbaspēka problēmas,” uzsver SIA “Aiva G” valdes locekle Silvija Grudule.

Tādā pašā neziņā par tālāko attīstību ir arī cits Romanovska vadītais uzņēmums “Latgales dārzeņu loģistika”. Tas pēc koģenerācijas stacijas pabeigšanas bija plānojis paplašināt siltumnīcu kompleksu. Tagad šie plāni ir neskaidri.

Tikmēr EM uzsver – balstīt biznesu uz OIK atļaujām nedrīkst. 

KONTEKSTS: 

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") iepriekš norādīja, ka no OIK Latvija varētu atteikties trīs gadu laikā. Gala ziņojums paredzēts 1.augustā.

Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam,  kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.

Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti