Viena investoru problēma pēc ekspertu domām gan ir acīm redzama – Ukrainas investoriem nopietnāk jāapgūst Eiropas biznesa kultūra, jo ar šantāžu šeit savu ne allaž var panākt.
Par to, ka tobrīd vēl dīkstāvē esošo “Liepājas metalurgu” varētu pirkt mazpazīstamā Ukrainas kompānija “KVV Group”, kļuva zināms pagājušā gada augustā. Bija gan arī otrs pircējs– Krievijas miljonāram Igoram Šamim piederošais uzņēmums “United Group”, taču priekšroka tika dota KVV. Iemesls – labāki darījuma nosacījumi.
Toreizējais “Liepājas metalurga” administrators Haralds Velmers to nemainītu arī tagad, kad jaunie uzņēmuma īpašnieki, aizbildinoties ar augstajām elektrības un metāllūžņu iepirkšanas cenām, ražošanu daļēji apturējuši.
“Jāskatās uz tiem piedāvājumiem, kas bija iesniegti izvērtēšanas brīdī. Šobrīd es varu teikt to pašu. Pircējs bija labākais. Viņa finanšu piedāvājums bija labāks nekā citiem konkurentiem. No tāda aspekta es šodien savu lēmumu nemainītu. Pašreizējā situācijā nav jau vēl teikts un redzams, ka viņi pārkāptu vai nepildītu saistības,” LTV atzina Haralds Velmers.
Kaut uzņēmums saistības pret kreditoriem pilda, līdz šim ar solījumu izpildi veicies švakāk. Pircēji ražotnes darbu solīja atjaunot jau 2014. gadā, bet reāli tas notika vien šā gada martā.
"Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš uzsver – KVV par uzņēmuma pirkšanu jau ir samaksājuši 18 miljonus eiro. Vēl vairāki desmiti miljoni eiro sniegti banku garantiju veidā un tikpat nozīmīgas summas ieguldītas uzņēmuma darbības atjaunošanā. Atkāpšanās gadījumā tas viss, ieskaitot uzņēmumu, būtu jāzaudē.
“Tie nosacījumi, ko kreditori un administrators ar mūsu palīdzību panāca, būtiski uzlabo kreditoru situāciju, nekā pirms darījuma. Uzņēmums ir sācis strādāt, parādījis, ka tehniski var strādāt. Sliktākajā gadījumā, ja notiek problēmas, kreditori šo uzņēmumu kādam citam investoram varēs piedāvāt jau uz daudz atraktīvākiem nosacījumiem,” klāstīja Kārlis Krastiņš.
Pagaidām ne administratoram, ne konsultantam nav aizdomu, ka ražotne atkal būtu jāpārdod. Kaut šobrīd uzņēmums sūdzas par nekonkurētspējīgajām elektroenerģijas cenām, pērkot ražotni, šī lieta bija zināma.
“Runājot par elektroenerģiju, mums bija sarunas gan ar administratoru, gan ar “Prudentia”, viņi pircēju vārdā uzstājīgi interesējās par iespējām samazināt [obligāta iepirkuma komponenti] OIK,” atcerējās toreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
“Uz to jau tad vismaz divas reizes devu skaidru atbildi, ka šīs iespējas tiks izskatītas, bet tādējādi var samazināt OIK par vienu trešdaļu. Precīzāk par 80% no vienas trešdaļas – par atjaunojamo kompenenti, jo 2/3 ir reģenerācija, un to noņemt nav iespējams. Es pat viņiem norādīju, ka pilnībā atrisināt šo problēmu var, tikai izstājoties no ES, jo viens no dibināšanas pantiem skaidri pasaka, ka enerģētikas politika ir kopīga,” stāstīja Dombrovskis.
To, ka, iespējams, uzņēmums nodarbojas ar šantāžu pieļauj arī bijušais finanšu ministrs Andris Vilks
“Ir vēlme uz Latviju paskatīties no tā biznesa viedokļa, kā tas Ukrainas kompānijai bija ierasts Ukrainā vai Krievijā, ka varētu “paspiest” uz valdību, un te notiek kaut kādas lietas par labu vienam uzņēmumam. Latvijā un ES šādas lietas nedarbosies. Te ir pavisam cita ekonomiskā telpa un šādi varianti cauri neizies,” sacīja Vilks.
Jau vēstīts, ka „KVV Liepājas metalurgs” vadība piektdien publiski atzina, ka ir kļūdījusies aprēķinos un atvainojās cilvēkiem, tajā pašā laikā norādot, ka turpinās darbinieku atlaišanu. Precīzus skaitļus un laikus, kad tas notiks, šobrīd tā arī neviens nevarēja nosaukt. Pagaidām skaidrs, ka rūpnīca netiek slēgta un darbu turpina tās velmētavas cehs, kurā šobrīd paredzēts algot 290 cilvēkus. Tā vairs ir tikai aptuveni trešā daļa no iepriekš darbā atpakaļ pieņemtajiem strādniekiem.
Problēmas uzņēmumam atkārtoti sākās pagājušā nedēļā, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.
Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.
“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad 12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.
