Sadaļas Sadaļas

4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Valsts pabalsti bērniem un pensionāriem uzrāda parādnieku statistiku

Aktīvā parādnieku statusā ir 260 000 Latvijas iedzīvotāju

Pērn pie Zvērinātiem tiesu izpildītājiem nonācis pat par 2000 lietu mazāk nekā 2019. gadā, un kopumā iesniegti 119 000 jaunu lietu. Bet šobrīd aktīvā parādnieku statusā ir 260 000 fizisko personu.

Personām, pret kuru ienākumiem ir vērsta piedziņa, ir savlaicīgi jāinformē tiesu izpildītāji par vienreizējā 500 eiro pabalsta par bērnu vai 200 eiro pabalsta pensionāriem saņemšanu, lai no tā nepiedzītu parādus.  

“Martā mūs parādnieki, es teiktu, ir nogāzuši no kājām, aktivitāte ir bijusi milzīga, jo ir tā, ka pat atsevišķos birojos ir nācies pieslēgt vēl papildu telefonu līniju, jo ar vienu līniju nav spēts tikt galā ar visiem iedzīvotāju zvaniem,” stāstīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Senioriem, ja līdz šim saņemtais ienākums ir mazāks vai vienāds ar 300 eiro, tad šādam senioram, pat ja viņam ir parāda piedziņas lieta, nav par ko uztraukties, jo bankas kontā mēneša ietvaros tiek saglabāti 500 eiro. Līdz ar to 300 esošais un 200 eiro jaunais pabalsts kopsummā nepārsniegs 500 eiro, un visa šī summa tiks saglabāta iedzīvotājam.

Ja saņemtā pensija vai cita veida izmaksa ir lielāka par 300 eiro, vai ir vēl kādi papildus ienākumi, tad, protams, ir jāsazinās ar savu tiesu izpildītāju, lai šī situācija tiktu korekti atrisināta.

“Tad šos 200 eiro mēs noteiksim kā papildus saglabājamo summu,” skaidroja Kruka.

Ja kopējie mēneša ienākumu nepārsniedz 500 eiro, ne par ko nav jāsatraucas, bet ja šī summa ir lielāka, tad par to ir jāinformē savs tiesu izpildītājs un no šīs vienreizējā pabalsts summas parāds netiks piedzīts.

Pensionāri gan nav izplatītākā parādnieku grupa, tie ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 50 gadiem.

Šobrīd aktīvā parādnieku statusā ir 260 000 fizisko personu, bet kopumā, ieskaitot juridiskās personas, šobrīd aktīvo lietu skaits ir 980 000, informēja Kruka.

“Šī ir tāda kā bagāža, kas tiek uzkrāta gadu gaitā. Arī manā lietvedībā, kā praktizējošas tiesu izpildītājas lietvedībā ir arī 2003., 2002. gada lietas,” atzina Kruka.

Biežākie parādi, ar kuriem strādā tiesu izpildītāji, ir administratīvie sodi, parādi civillietās, piedziņas krimināllietās, kā arī - uzturlīdzekļu parādi.

“Pagājušajā gadā ir iesniegti 119 000 jaunu izpildlietu. Te gan jāpiezīmē, ka viena izpildlieta nenozīmē viens parādnieks, jo cilvēkam var būt vairāki parādi, piemēram, vairāki administratīvie sodi.

Manā iecirknī ir viens parādnieks, kuram ir ap 50 izpildlietām,” stāstīja Kruka.

Ir arī labie piemēri, kur gadu gaitā redzams, kā no vairākiem desmitiem parādu lielākā daļa jau ir dzēsta.

Latvijas tiesu izpildītāju padomē uzsver - ir jāsāk ar to, ka netiek krāti jauni parādi un sodi, bet pēc tam ir jāmeklē risinājumi, kā dzēst vecos parādus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt