Kļuvis zināms, ka Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu “airBaltic” lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas parlamentā. Tātad nākamceturtdien, 3.decembrī.
Kaut valdība pēdējo nedēļu lēmumus par vācu investora Ralfa Dītera Montāga Girmesa piedāvājumu ieguldīt nacionālajā aviosabiedrībā “airBaltic” pieņēmusi vienprātīgi, teikt, ka vienprātība bijusi absolūta – nevar.
Piemēram, pagājušajā ceturtdienā, kad valdība skatīja topošo akcionāru līgumu, nepiedalījās pieci no 13 ministriem. Līdzīgi bijis arī iepriekš. Skaidra viedokļa - atbalstīt vai neatbalstīt valdības piedāvājumu par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu – nav arī Saeimas deputātu vidū.
"Mūsu nostāja ir skaidra – šie līdzekļi nedrīkst tikt tērēti krievu lidmašīnu iegādei. Tam ir jābūt kā nosacījumam par šo investoru. Ja nebūs pārliecības, ka šāds punkts līgumā tiks iestrādāts, tad mēs to nevarēsim atbalstīt," Nacionālās apvienības nostāju pauda tās Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš.
"Droši vien par “Vienotības” pozīciju runājot, jāsaka, ka “Vienotības” pozīcija ir gluži kā valdības pozīcija. [..] Es domāju, ka te ir vajadzīga ievērojami plašāka diskusija, līdz ar to arī Budžeta komisijai jārīko slēgta sēde," teica Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis ("Vienotība").
Citi koalīcijas partneri par atbalstu nav pat tik pārliecināti. Tostarp ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš norādīja: "Ministri atnāk ar savu vēstījumu. Viņi saka, ka “airBaltic” jāsaglabā. Bet, ja skatāmies kāda ir cena, manuprāt, tā ir visai augsta."
Pēc Brigmaņa teiktā, šobrīd Saeimas deputāti vairāk informācijas iegūst no preses, nekā no saviem ministriem valdībā, kuri aizbildinās ar slepenību. Tāpēc jaunnedēļ darījuma apstākļus uz frakciju aicinās skaidrot ministru prezidenti Laimdotu Straujumu ("Vienotība"). Premjeri pie sevis gaida arī lielākā opozīcijas partija – “Saskaņa”.
"Tas viss atgādina stāstu, kad bija vēl "Krājbankas" Antonovs, tur bija līdzīgi. Arī tur tika melots uz nebēdu, un valdība iedeva naudu. Arī šobrīd ir ačgārna došana – nedošana.
Mēs nesaprotam – valdība vispār ir par aviokompānijas atbalstīšanu vai nē. [...] Man ir sajūta, ka viņi nezina ko grib, un savu atbildību deleģē parlamentam," vērtēja viens no "Saskaņas" līderiem, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs.
To, ka Saeimas atbalsts šajā jautājumā būs izšķirošs, valdošās partijas apzinās labi. Baidoties no negatīva balsojuma, koalīcija šī jautājuma lemšanu atlika līdz 3.decembrim. Tikmēr satiksmes nozares eksperts Tālis Linkaits atzīst - ja “airBaltic” grib būt nopietns spēlētājs, citas izvēles kā apstiprināt šo investoru nav.
"Ja netiek īstenots variants ar investoru, tad ir plāns B. Ir gan reisu sašaurināšana, attiekšanās no “Bombardier” līguma, valsts prestiža zaudējums un attiecīgi samazinās pārvadātais pasažieru apjoms. Tad var aizmirst par Rīgu kā nopietnu transporta mezglu," lēsa Linkaits.
Taču līguma slēgšana ar Montāgu-Girmesu nebūt negarantē, ka izdosies izvairīties no zaudējumiem. Intervijā aģentūrai LETA Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra uzsvēra, ja “airBaltic” pēc šī darījuma pirktu Krievijā ražotās lidmašīnas "Suhoj Superjet 100", to varētu uzskatīt par Latvijas izstāšanos no ES noteiktajām sankcijām Krievijai.
Krievijas koncerns pamatā ražo militāros lidaparātus. Kaut valdība investoram likusi saglabāt sankciju režīmu, lēmumu par to, kādas lidmašīnas pirkt, pieņems “airBaltic” valde, kas jau tās nosaukusi par labāko risinājumu.
