Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas vēstnieci Vācijā Aldu Vanagu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni

Ministrs: Sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu varētu ietekmēt arī elektrības cenu

Sinhronizācija ar Eiropas elektrotīklu, atsakoties no sinhronizācijas ar Krieviju, varētu ietekmēt arī elektrības cenu, taču šīs ietekmes apmērs pašlaik nav zināms, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība).

Lai 2025. gada februārī Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm varētu pilnībā atslēgties no BRELL elektrotīkla, kas tās šobrīd savieno ar Krieviju un Baltkrieviju, pašlaik Grobiņas pagastā tiek būvēta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija, kas būs viena no gaidāmajai pārejai nepieciešamajām iekārtām. Līdz šā gada maijam tiek gaidīta kompensatora piegāde.

"Pašreiz, regulāri ejot cauri grafikam, mēs saprotam – jā, mēs būsim gatavi," sacīja Melnis.

Sinhronizācijas maiņa varētu ietekmēt arī elektrības cenu, atzina ministrs. Pašlaik gan tiek mēģināts saprast, cik liela būs ietekme.

"Skaidrs, ka viens no lielajiem izaicinājumiem ir tas, ka mums atslēdzas starpsavienojumi, kas ir ar Krieviju. Un lielākais un svarīgākais, par ko pašlaik arī domājam, ir mūsu pašu ģenerējošo jaudu palielināšana. Palielinot Latvijā, mēs tās palielinām arī reģionā. Un pašlaik strādājam pie starpsavienojumiem. Mums ir nepieciešami vēl starpsavienojumi, lai būtu elektrības plūsma," sacīja Melnis.

KONTEKSTS:

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kurā Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci. Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.

Saskaņā ar vienošanos, ko Baltijas valstu līderi un Eiropas Komisija parakstīja 2018. gadā, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai līdz 2025. gada beigām ir jāsinhronizē savi elektrotīkli ar kontinentālās Eiropas sistēmu. Tomēr pērn maijā Baltijas valstu premjeri norādīja, ka elektrotīklu sinhronizācija jāveic pēc iespējas drīzāk, tomēr precīzus termiņus nenosauca.

Latvija elektrotīklos paredzējusi ieguldīt 188,8 miljonus eiro energoneatkarības panākšanai no Krievijas.

Tikmēr Lietuva bija paziņojusi par apņemšanos līdz 2024. gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai bija šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt agrāk, nekā plānots iepriekš. Pērn aprīlī Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti