Lai gan darījumu skaits meža īpašumu tirgū ir samazinājies, tirgus nav apstājies un interese par meža zemi saglabājas, uzskata "Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Jānis Vēbers.
"Pieprasījums pēc mežiem joprojām ir, pircēji ir aktīvi, viņi gan meklē izdevīgākos piedāvājumus," pastāstīja Vēbers. "Tāpēc gribētu uzsvērt, ka ir svarīgi noteikt pareizo īpašuma vērtību dotajā brīdī. Ja gada sākumā meža zemes cena bija kādi 4300 eiro par hektāru, tad tagad trešajā ceturksnī tā ir noslīdējusi līdz 3300, respektīvi, par 23% vērojams samazinājums. Līdzīgi ir arī ar pašu darījumu skaitu – gada sākumā ir bijuši gandrīz 800 darījumi ceturksnī, nu trešajā ceturksnī ir kritums par 50% līdz 400 darījumiem."
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis pastāstīja, ka
meža īpašumu cenu galvenokārt ietekmē koksnes cena, kas šogad ir ievērojami zemāka nekā pērn.
"Šajā brīdī tās cenas ir stabilas, taču aizvadītajā gadā šis īpašums maksāja dārgāk tamdēļ, ka tur bija vērtīgi koki, kuriem ir ļoti augsta cena," teica Bērmanis. "Šobrīd tā cena ir samazinājusies, tad skaidrs, ka tādiem īpašumiem arī cena ir samazinājusies kopumā. Bet, ja raugāmies uz jaunaudzēm vai platības pēc kailcirtēm, tad cena būtībā ir nemainīga. Te var teikt, ka joprojām mežsaimniecība un meža zeme ir kā drošas un stabilas investīcijas. Taču meža īpašnieki nereti ir arī lauksaimnieki un lauksaimniecībā šis gads nav tas labākais pilnīgi noteikti. Tagad rudenī ir mežu īpašnieki, kuri spiesti skatīties uz koksnes ieguvi savos mežos, lai segtu zaudējumus lauksaimniecībā."
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks stāstīja, ka meža zemes cenas Latvijā nosaka uzņēmumi, nevis privātpersonas.
"Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, tad ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kas relatīvi agresīvi pirka meža īpašumus, un noteikti kāds uzņēmums jau ir izpildījis vai tuvu tam, lai savāktu meža zemes apjomu, kādu bija plānojis iegādāties," norādīja Muižnieks. "Bija darījumi, kuros meža zemes cena pēc koku nozāģēšanas pagājušogad sasniedza pat 4000 eiro par hektāru un, iespējams, daļai tas lika aizdomāties, vai investēt meža iegādē vai kur citur. Tāpat iemesls varētu būt arī neskaidrības ar aprobežoto teritoriju paplašināšanos un neziņu, cik daudz jaunas aizsargājamās teritorijas tiks veidotas, jo ieguldīt līdzekļus un tad attapties – teritorija ar aprobežojumiem un niecīgām kompensācijām, protams, tā nav tā patīkamākā situācija."
Lai gan pamazām meža zemes cenas Latvijā ir palielinājušās, tās joprojām nav tik augstas kā Ziemeļvalstīs un Igaunijā,
tāpēc Muižnieks vērtē, ka nākotnē cena vēl augs.
"Mežs, protams, ražo koksni, bet, protams, ir arī citas vērtības, kas rodas," uzsvēra Muižnieks. "Pašlaik pasaulē attīstās brīvprātīgie oglekļa tirgi. Lai arī šobrīd Latvijā nav iespējams pārdot papildus piesaistīto CO2, kur mežīpašnieks ir ieguvis, veicot kādas darbības mežā, tomēr, iespējams, ka nākotnē tas būs iespējams. Līdz ar to varēs gūt ieņēmumus ne tikai no koksnes pārdošanas, bet arī no tiem pakalpojumiem, ko sniedz meža apsaimniekošana."
Situācija kokmateriālu tirgū varētu uzlaboties pēc pusgada, bet to ietekmēs gan ģeopolitiski apstākļi, gan turpmākā ziema.
Pieprasījums pēc Latvijas koksnes Rietumeiropā varētu atgriezties 2024. gada rudenī, ja sāksies aktīvāka celtniecība.
