Ministrs norādīja, ka precīzas aplēses, cik izmaksās "Rail Baltica" projekta īstenošana Latvijā, šobrīd vēl nevar pateikt, bet tās būs zināmas, kad noslēgsies projektēšana. "Šis skaitlis būs lielāks, nekā sākotnējās aplēses," atzina Briškens.
Projekta izmaksas būs lielākas, jo sākotnējie aprēķini, kas veikti vairākus gadus iepriekš, bija neprecīzi, tāpat projekts ir iekavējies, kā rezultātā pieaugušas būvniecības un materiālu izmaksas.
Uz jautājumu, kur atradīs papildu naudu, Briškens vien norādīja, ka "aplēses būs, tāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns izmaksu ieguvumu modelis". Jau trešdien ministram paredzēta tikšanās ar konsultantu par šo jautājumu.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka mums noteikti nāksies kopā ar Baltijas kolēģiem meklēt risinājumu – tā nav tikai Latvija, kur ir būtiski pieaugušas investīciju vajadzības.
Esmu gatavs kopā ar Baltijas kolēģiem vērsties arī pie mūsu Eiropas Savienības partneriem, lai divos ES plānošanas periodos mēģinātu šo projektu realizēt tā, lai Latvija un Baltijas valstis var atļauties līdzfinansēt šo projektu," sacīja Briškens.
Viņš arī apliecināja, ka jau sākotnēji bija zināms, ka Rīgas centrālstacijas un Rīgas lidostas stacijas pabeigšanai finansējums līdz galam nebija pieejams.
"Viens no iemesliem, kāpēc pieaug šīs tāmes, ir tas, ka ir nepārtrauktas dīkstāves," paskaidroja ministrs. "Šo naudu vajag nekavējoties, piemēram, lai pabeigtu Latvijas teritorijā projektēšanas darbus."
Briškens atzina, ka šīs būs smagas sarunas ar Finanšu ministriju, un ceturtdien, 28. septembrī, paredzēta tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("Jaunā Vienotība"), lai kopā ar projekta ieviesējiem meklētu risinājumus.
Ministrs neizslēdza, ka naudu varētu piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem un piešķirt to arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. "Man tas ir pārsteigums, ka no vasaras vidus šis ziņojums valdībā nav skatīts, es saņemu mantojumā šādu akūtu vajadzību," piebilda Briškens.
KONTEKSTS:
Rīgā atsevišķiem darbiem "Rail Baltica" būvniecībā pietrūkstot 200 miljonu eiro. Lai gan valsts sedz tikai daļu naudas, noskaidrojies, ka Finanšu ministrijā pēc palīdzības atbildīgie nav vērsušies.
Projekts ir sadārdzinājies, un kopumā tas varētu izmaksāt aptuveni 7,8 miljardus eiro.
