Labklājības ministrijas noteikumu projekts par minimālās algas pieaugumu no nākamā gada šobrīd ir starpministriju saskaņošanā. Arī 2022. gada izskaņā valdība atbalstīja minimālās algas normālā darba laika ietvaros kāpināšanu divus gadus pēc kārtas.
Tikmēr Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents (LTRK) Aigars Rostovskis norādīja, ka tas būtiski ietekmē darba devēju izmaksas, kā arī skar darba ņēmējus, jo šo minimālās algas pielikumu tāpat nāksies aplikt ar nodokļiem – iedzīvotāju ienākuma un sociālajiem nodokļiem. Tāpēc uzņēmēji atkārtoti aicina vienlaikus palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.
"Uzņēmumos ir dažādu līmeņu darbinieki, un, ja mākslīgā veidā liek maksāt vairāk, nekā tas ir ekonomiski pamatoti, tad tas zināmas grūtības rada. Un vēl arī, ja tas spiediens nāk no apakšas, tas ietekmē arī citas algas, un tas izmaksu daļā ir palielinājums uzņēmumiem, daļai apgrūtina saimniecisko darbību. Mēs vairāk sakām par neapliekamo minimumu, jo gribētos, lai vairāk naudas paliek cilvēkiem uz rokām, un tad arī šis spiediens uz minimālo algu samazinās," sacīja Rostovskis.
Latvijā neapliekamais minimums ir diferencēts – līdz 500 eiro mēnesī. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā tas ir jau pieaudzis un pieaugs arī nākošajā gadā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iepriekš rosinājusi neapliekamo minimumu Latvijā celt līdz 700 eiro. "Mēs no savas puses gribam uzsvērt, lai neapliekamais minimums tiktu paaugstināts arī vidējai darba samaksai. Lai nebūtu tāda situācija, ka konkurētspējīgi ir darba devēji pie minimālās algas, bet pārējie, kas maksā vidējo un augstāk, ir pēc nodokļu sloga daudz sliktāk konkurētspējīgi ar kaimiņvalstīm," sacīja arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.
Sociālajiem partneriem sarunas par neapliekamā minimuma celšanu bijušas ar iepriekšējo valdību. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis informēja, ka arī šobrīd tas ir jaunās koalīcijas un sociālo partneru darba grupas dienas kārtībā.
"Skaidrs, ka neapliekamā minimuma pārskatīšana ir arī fiskāli ietilpīgs pasākums, un darba grupa rūpīgi izvērtēs un raudzīsies, kādi varētu būt iespējamie finanšu avoti, lai nodrošinātu neapliekamā minimuma palielināšanu.
Darba grupai šis uzdevums būs līdz nākamā gada aprīlim, lai valdība turpmāk varētu pieņemt arī lēmumu par nodokļu pamata nostādņu sagatavošanu 2024. līdz 2027. gadam,
kurā būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī neapliekamā minimuma pārskatīšana," pastāstīja Jarockis.
Minimālās algas palielināšana pašvaldību budžetos izmaksās 34 miljonus eiro, bet atskaitot naudu, kas pašvaldībās atgriezīsies no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ietekme rezultātā būs 20 miljoni eiro, aplēsa Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
LPS vadītājs Gints Kaminskis uzskata, ka neapliekamā minimuma likme jāpārskata, bet ne budžeta pieņemšanas laikā: "Redzam, ka klāt ir jau novembris, un tas būtu jāizdiskutē normālā kārtībā, nevis pēdējā brīdī, kad budžets jau iet uz pieņemšanu, un tas jāskatās kopsakarībā ar pārējiem nodokļiem, lai mēs saprastu, kādu ietekmi tas var atstāt un kādi būs šie pieaugumi. Bet tas, ka iedzīvotājiem noteikti ir vajadzīgi lielāki līdzekļi, kas paliek uz rokas, tas arī ir skaidrs."
Latvijā no nākamā gada minimālā alga pirms nodokļu nomaksas būs 700 eiro, tikmēr Lietuvā tā pieaugs līdz 924 eiro, bet Igaunijā 820 eiro mēnesī.
