ĪSUMĀ:
- Standarta hipotekārā kredīta maksājums pieaudzis līdz 30–40% no ģimenes ienākumiem.
- 13% kredītņēmēju kredītmaksājums pārsniedz 40% no ienākumiem vai tuvu pusalgai.
- Latvijas Banka: Vairāk cietušajiem jāvērtē mērķēts atbalsts – mājokļa pabalsts.
- Latvijas Universitātes pasniedzēja rosina kredītņēmēju glābšanā iesaistīt "Altum".
- Deputāti: Vērtējama ideja par Hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fonda izveidi.
- Latvijas Banka skeptiska par izskanējušo ideju ierobežot procentu likmes.
- Tam būtu lieli tiesiskie riski, un tas arī negatīvi ietekmētu biznesa vidi Latvijā.
Latvijas Banka: Problēmas ir
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste diskusijā norādīja, ka Latvijā kredītportfelis pret ekonomiku ir mazs, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, kas gan ekonomikai kopumā nav nācis par labu. Bankas Latvijā ir veidojušas ļoti konservatīvu kredītpolitiku, un kopējais kredītņēmēju skaits ir nosacīti mazāks nekā citās valstīs. Mājokļu kredīti koncentrējas turīgāku mājsaimniecību vidū.
"Bet tas nenozīmē, ka individuālos gadījumos problēmas nav. Problēmas ir, un tās ir saskatāmas. Ja pirms procentu likmju kāpuma tāds standarta kredīta ņēmēja maksājums pret ģimenes mēneša ienākumiem bija 10–20% robežās, tad tagad tas ir pieaudzis līdz 30–40% robežai.
Bet apmēram 13% kredītņēmēju, mājsaimniecības ienākumu griezumā raugoties, šis kredītmaksājums jau sāk pārsniegt šos 40%. [Kredīta maksājumam novirza] tuvu pusalgai un atsevišķos gadījumos pat vēl vairāk,"
skaidroja Latvijas Bankas ekonomists, norādot – šie kredītņēmēji kredītu paņēmuši vai nu salīdzinoši nesen, vai arī tās ir mājsaimniecības ar salīdzinoši zemākiem ienākumiem.
Rosina vērtēt mērķētu atbalstu
Rutkaste norādīja, ka kredīta nasta saistībā ar kredīta nosacījumu pieaugumu ir palielinājusies ikvienam kredītņēmējam, tomēr ir noteikta kredītņēmēju grupa, kur situācija ir daudz neapskaužamāka.
"Tad es teiktu, ka drīzāk instrumentu izvēles mums ir jāvirza vairāk uz sociālo politiku – mēs mērķējam atbalstu konkrētiem cilvēkiem. Viens veids (..) varētu būt tas pats mājokļa pabalsts.
Iespējams, ir kādi nosacījumi jāpiegroza, kā mēs to redzējām nesen energokrīzes laikā. Bet, kā es saprotu, šobrīd arī kredīta procentu maksājumi tiek ņemti vērā, nosakot šo pabalstu," sacīja Rutkaste.
Viņš norādīja, ka katrs priekšlikums kredītņēmēju nastas atvieglošanai ir jāvērtē ļoti uzmanīgi, skatot gan plusus, gan mīnusus. Tostarp izskanējušais priekšlikums par procentu likmju ierobežošanu. Tas atvieglotu daudzu kredītmaksājumu nastu, bet tam būtu milzīgi tiesiskie riski.
"Otrkārt, tas radītu, manuprāt, gaidas citās nozarēs, kad: hei, ja mēs redzam, ka politiķi noper vienu nozari, tad kaut kas līdzīgs varētu arī nākotnē atkārtoties citās nozarēs," vērtēja Latvijas Bankas ekonomists. "Šāda pieeja papildus tiesiskajiem riskiem arī rada ļoti būtiskus biznesa vides, investīciju vides riskus."
Rosina iesaistīt "Altum"
Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Līga Leitāne sprieda: lai nepiedzīvotu situācijas, ka kredītņēmēji augsto kredīta maksājumu dēļ sāk zaudēt savus vienīgos mājokļus, risinājums ir veidot Hipotekāro kredītu un kredītņēmēju aizsardzības fondu valstij piederošajā finanšu institūcijā "Altum".
"Tādā veidā, pēc būtības, tā ["Altum"] pārņemtu no komercbankām iedzīvotāju tos hipotekāros kredītus, aizdevumus par vienīgo mājokli, tādējādi novienojoties par noteiktiem nosacījumiem.
Tā nebūtu nekāda naudas dāvināšana, bet [tās būtu] tādas garantijas, ka tas cilvēks tomēr, lēnā garā maksājot, faktiski varētu tomēr saglabāt savu īpašumu [vienīgo mājokli]," sprieda ekonomiste.
"Jo šeit ir jautājums par to – ja mājsaimniecība zaudēs īpašumu, tad tādā gadījumā mēs kā valsts zaudēsim iedzīvotājus. Un tagad ir jautājums – vai nu mēs reaģējam, vai nereaģējam un gaidām kādus debesu brīnumus," piebilda ekonomiste.
Vērtējama ideja par fonda izveidi
Gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība), gan šīs komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie") diskusijā pauda, ka ideja par Hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fonda izveidi un "Altum" iesaisti tā veidošanā ir vērtējama. Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Bankas ekonomists.
"Bet velns ir detaļās, un tur ir jāsaprot visi sīkumi un nianses. Jo tā viena baža, kas man ir: ja kaut ko tādu veidotu, būtu jārada mehānisms tā, lai tas nenāktu kā tāds ieguvums bankām.
Jo bankas var, piemēram, izmantot šādas shēmas, lai atdotu valstij pašus riskantākos klientus un par labu cenu tos kredītus pārdotu valstij. No kaut kā tāda būtu noteikti jāizvairās.
Bet visādi citādi tie atbalsta modeļi varētu būt dažādi. Ņemot vērā, ka tā problēma tomēr neskar pilnīgi visus sabiedrības locekļus simetriski, tur ir diezgan asimetriska tā ietekme, tad arī faktiski tam atbalstam būtu jābūt fokusētām tieši uz tām grupām, kas visvairāk cieš," teica Rutkaste.
Viņš norādīja, ka atbalsts varētu būt ne tikai mazturīgajiem, bet arī, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, kam dārdzības dēļ pieaudzis dažādu izmaksu slogs.
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") izstrādājis priekšlikumus, kā samazināt iedzīvotāju ikmēneša maksājumus bankām, un piedāvā divus scenārijus, kas būtu spēkā terminēti, – vai nu noteikt moratoriju bankas noteiktajai likmei, vai arī likumā "Euribor" vietā noteikt konkrētu samazinātu likmi.
Situācijas risināšanā vienprātība pagaidām nav panākta. Finanšu ministrs solījumos par "Euribor" likmes ierobežošanu ir piesardzīgs, taču arī ministrijā pēta šo jautājumu.
