#21gsLatvija diskusija: Valsts šobrīd nav gatava uzņemties atbildību par Latvijas zīmola veidošanu

Pozitīvs valsts tēls un zīmols palīdz uzņēmējiem veiksmīgāk dibināt attiecības ar potenciālajiem klientiem un investoriem ārvalstīs, kā arī piesaistīt ārvalstu uzmanību un investīcijas Latvijai. Tomēr pagaidām mums Latvijas zīmola nav. Un diemžēl nav arī plāna to tuvākajā laikā ieviest. Līdz ar to katram, kam jāprezentē valsts, tas jādara saskaņā ar savu izpratni, pie šādiem secinājumiem nonākuši «Startin.lv» un Ekonomikas ministrijas cikla #21gsLatvija diskusijas «Latvijas zīmols» dalībnieki.

“Ir pagājuši 12 gadi, un esam nonākuši pie tie pašiem jautājumiem,” iepriekšējo diskusiju par Latvijas zīmolu 2007. gadā atceras Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Vienotība”).

“Šis galvenokārt ir ticības jautājums, jo mākslīgs zīmols mums nav vajadzīgs. Ja mēs paši noticēsim savām kvalitātēm, tad arī mums noticēs. Problēma ir tā, ka mums vienmēr ir bijis grūti izvēlēties, un katrs iesaistītais ir uzsvēris tieši savu virzienu - vai tas būtu par “zaļāko” valsti, attīstītām informācijas tehnoloģijām vai Latviju kā tranzīta centru. Un tagad jau, es uzskatu, ka esam nokavējuši vienu jomu, ko varam prezentēt kā savējo.

Tā vietā svarīgi ir vienoties par vienotu vēstījumu par Latviju un neveidot pretrunīgus naratīvus starptautiskā vidē,” pauda Kalniņa-Lukaševica.

Diemžēl līdz šim nevienam nav izdevies valsts līmenī definēt šo vienoto kopīgo vēstījumu. Un arī šobrīd valsts iestādēm konkrēta rīcības plāna nav.

“Šobrīd ir īstais brīdis kādam uzņemties līdera lomu un definēt, kas tad mēs gribam būt,” atzina Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta. “Mums ir daudz labu lietu, bet mēs nemākam par tām stāstīt. Dažādām ministrijām atšķiras viedokļi par to, kas ir Latvijas nākotne. Un stāsts ir tikai viena puse. Vēl jau jābūt arī tiem, kas šo stāstu piegādā. Ja, atbraucot uz Latviju, cilvēki nesaņems solīto, tas neveidos labu tēlu.”

Kalniņa-Lukaševica uzskata, ka viena institūcija nevar izveidot valsts tēlu, vēstījumu un zīmolu un vēl popularizēt to. Šādi mēģinājumi ir bijuši, piemēram, no Latvijas Institūta puses, kura darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. Latvijas Institūtu 1998. gadā nodibināja Latvijas valdība. Taču šobrīd pat šīs organizācijas liktenis ir neskaidrs. Kopš 2012. gada marta tā ir valsts tiešās pārvaldes iestāde ārlietu ministra pārraudzībā un nule tikusi pie jaunas vadītājas.

Gaidīt konkrētas rīcības vairs nav laika, jo mums par sevi ir jāstāsta nepārtraukti. Piemēram, straujiem soļiem tuvojas “Expo 2020”. Par Latvijas stenda veidošanu šim pasākumam ir atbildīga Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

“Kamēr valstij nav vienotas vīzijas, LTRK ir sava hipotēze, uz ko Latvijai vajadzētu fokusēties un ko tā arī virza valdībā. Valstīm, kam nav dabas resursu, ir jācīnās par talantiem. Tāpēc Latvijai svarīgākais būtu radīt, piesaistīt un noturēt talantus. “Expo” kontekstā es noteikti vēl pieminētu tehnoloģijas, kas mums ir pieejamas un attīstītas, kā arī dabu, kas atrodas rokas stiepiena attālumā. Taču mums par šo vēstījumu un pamatotajām vērtībām pašiem ir arī jāvienojas. Mums par to visiem ir jārunā vienā valodā - no prezidenta līdz taksometra vadītājam,” uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vienu no retajām veiksmīgajām valsts zīmola kampaņām realizēja radošā direktore Una Rozenbauma. Kad Latvija piedalījās Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū 2017. gadā, tā sevi tur pieteica ar īpašu atpazīstamības kampaņu #iamintrovert, kurā latvieši tika prezentēti kā introvertu rakstnieku nācija.

“Kampaņa izdevās, jo tā bija godīga. Tikai ar tādu cilvēki var asociēties. Mums ir jānoliek malā visas imaginārās Latvijas un jāvienojas, par ko esam gatavi runāt nākamos 30 gadus,” pārliecināta Rozenbauma.

Turklāt valsts zīmola stāsts kā izaicinājums nav tikai konkrētu pasākumu sakarā. “Arī mēs ārvalstu investoriem un medijiem stāstam par Latviju. Tā ir taisnība, ka mūsu tēlu veido uzņēmumi, viņu veiksmes. Ir tikai viena nelaime - ja mēs nespējam pastāstīt, kāpēc šis veiksmes stāsts varēja rasties tikai Latvijā, tad Latvijas šajā stāstā nav,” uzsver Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” valdes locekle Līva Pērkone.

“Gada sākumā Ekonomikas ministrija pabeidza plašu pētījumu par jaunuzņēmumu nozari, analizējot, ko darīt, lai attīstītu Latvijā augstas pievienotās vērtības uzņēmumus. Viens no būtiskākajiem secinājumiem - jaunuzņēmumu vidē ir aktuāli tie paši izaicinājumi, kas citiem eksportējošiem uzņēmumiem - talantu piesaiste, valsts reputācija, konkurētspēja. Šobrīd valsts zīmolu dažādās jomās veido vairākas valsts iestādes, kas katra fokusējas uz savu specifisko jomu - tūrismu, kultūru, investīcijām,” norādīja Pērkone.

“Ir svarīgi saprast, kas ir patiesība, kam noticēs. Lai ideja iedzīvotos, ir jābūt konkrētai cilvēku grupai, kas to evaņģelizē tālāk. Un tad jau mārketinga uzdevums ir radīt spriedzi un pēc tam to atrisināt. Šobrīd mēs nevis radām spriedzi, bet mēģinām visiem izpatikt. Tā nekas nemainīsies. Ir jābūt mazām grupām, kas spītīgi spēj pateikt, ka tas ir mūsu, un mums ir vienalga, ka kādam tas ir neērti. Jo svarīgāk ir nevis tas, ko tu saki par sevi, bet gan tas, ko citi domā par mums,” diskusijā uzsvēra uzņēmuma “Asketic” vadītājs Miķelis Baštiks.

 

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti