ES pasākuma LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības ideja ir veicināt vietējo kopienu veidošanos un to jēgpilnu un ilgtspējīgu sadarbību un aktivitāti, lai uzlabotu dzīves apstākļus lauku un piekrastes teritorijās.
ĪSUMĀ:
- LEADER pasākumiem no šī gada līdz 2027. gadam piešķirts 101 miljons eiro.
- Latvijā LEADER pieeju īsteno 35 vietējās rīcības grupas, bet to sniegums nav vienmērīgs.
- Ārpus Rīgas tikai 28% iedzīvotāju kaut ko zina par LEADER programmu.
- Finansējums lielā apmērā piešķirts pašvaldību īstenotiem projektiem, kas nav laba prakse.
- Lai no LEADER pieejas iegūtu pēc iespējas plašāka sabiedrība, ZM un iesaistīto institūciju lomai LEADER pieejas pārraudzībā jābūt lielākai.
LEADER pieejas rezultāti atkarīgi no vietējo rīcības grupu profesionalitātes
Valsts kontrole norāda, ka plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam no Eiropas Lauksamniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda LEADER pasākumam Latvijā piešķirti 126 miljoni eiro, tostarp 13,4 miljoni eiro vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai un iedzīvotāju aktivizēšanai.
Jaunajam periodam no 2023. līdz 2027. gadam piešķirtais finansējums no šiem fondiem ir 101 miljons eiro.
Revīzijas laikā Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka dažādu vietējo rīcības grupu piemērotās pieejas būtiski atšķiras un atšķiras arī sasniegtie rezultāti.
"Lai pēc iespējas plašāk iesaistītu vietējos iedzīvotājus, viens no būtiskākajiem vietējo rīcības grupu darbības uzdevumiem ir teritorijas iedzīvotāju aktivizēšana," norāda Valsts kontrole.
Neskatoties uz to, ka programma Latvijā darbojas jau 20 gadu,
revīzijas laikā veiktajā aptaujā secināts, ka ārpus Rīgas tikai 28% respondentu kaut ko zina vai ir dzirdējuši par LEADER programmu.
Tāpat LEADER projektu piemēri liecina par ļoti dažādiem projektu veidiem un to apjomu. Piemēram, pēc ES finansējuma mazākā projekta apmērs bija 294 eiro, bet lielākā – 585 tūkstoši eiro. Atbalstu saņēmušas gan pašvaldības teritorijas infrastruktūras sakārtošanai un labiekārtošanai, gan uzņēmēji un iedzīvotāji visdažādāko iniciatīvu īstenošanai – žāvēšanas skapis mājražošanai, kafijas grauzdētavas izveide, tērpu iegāde bērnu popgrupai, zobārstniecības prakses izveide u. c.
Tomēr nepietiekami izmantotas LEADER iespējas mazāk aktīvo un mazāk aizsargāto grupu sociālā iekļaušanā un inovāciju radīšanā.
ZM jāsniedz lielāks atbalsts vietējām rīcības grupām
Valsts kontroles ieskatā, ZM ir jāuzņemas lielāka loma, gan metodiski atbalstot vietējās rīcības grupas, gan motivējot aktīvāk darboties iedzīvotāju iesaistē un viņu vajadzību apzināšanā.
Revīzijā Valsts kontrole konstatēja gan tādas vietējās rīcības grupas, kuru administrācijai nebija paredzēti līdzekļi pat vienai pilnas slodzes darba vietai, gan tādas, kur līdzekļi bija paredzēti vairākām darba vietām.
"Tik atšķirīgās situācijās vietējās rīcības grupas nevar veikt salīdzināmu funkciju apjomu," norādīja Valsts kontrole.
Finansējums lielā apmērā piešķirts pašvaldību īstenotiem projektiem
Valsts kontrole secinājusi, ka Eiropas Lauksamniecības fonda lauku attīstībai aktivitātē "Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas" vietējo rīcības grupu finansējums 55% apmērā, atsevišķos gadījumos pat līdz 77%, piešķirts pašvaldībām sabiedriskā labuma projektiem, tostarp tādiem, kas ietilpst pašvaldības funkcijās.
Valsts kontroles ieskatā, finansējuma piešķiršana lielā apmērā pašvaldībām
nav uzskatāma par labu praksi un aktualizē jautājumu par LEADER un vietējo rīcības grupu lomu, būtiskā apmērā administrējot projektus, kuru mērķis ir nodrošināt pašvaldību funkcijas.
To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam apstiprināja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Valsts kontrole pēc revīzijas aicinājusi ZM pilnveidot metodisko atbalstu vietējām rīcības grupām, uzlabot situācijas novērtēšanu – datu apkopošanu, analīzi un to izmantošanu lēmumu pieņemšanā un pamatošanā.
Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2026. gada vidus.
