ĪSUMĀ:
- Latvijā ir vairāk nekā 400 jaunuzņēmumu ("startup"). Lielākā daļa, apmēram 90%, atrodas tieši Rīgā.
- Nozares uzņēmumi pēdējos trīs gados piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 360 miljonu eiro apmērā.
- Rīgas pašvaldība šogad nozarei piešķirs trīs reizes lielāku atbalstu par valsts piešķirto finansējumu.
- Pašvaldība cer, ka uzņēmumi piesaistīs darbaspēku, veicinās eksportu un tiks izveidota "Startup māja".
- Jaunuzņēmumu organizācijas pērn 1,2 miljona eiro vietā, kas paredzēts trīs gadiem, saņēma tikai 200 tūkstošus eiro.
- Ekonomikas ministrija sola nākamgad budžetu pārskatīt.
Rīgas pašvaldība ar investīcijām jaunuzņēmumos cer piesaistīt darbaspēku un palielināt eksporta potenciālu
Finansējumu piešķirs dažādiem mērķiem, piemēram, darbaspēka piesaistei, inkubatoru programmām un pasākumu rīkošanai, norādīja Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs. Viņš uzsvēra, ka jaunuzņēmumi ir nozīmīga Rīgas ekonomikas sastāvdaļa un rada jaunas darbavietas.
"Tā ir nozare, kas var veidot inovatīvus produktus un pakalpojumus, tai skaitā ar augstu eksporta potenciālu. Mūsuprāt, šie uzņēmumi potenciāli var būt kā pilsētas mugurkauls nākošo piecu, desmit gadu laikā.
Tie diezgan ātri var augt, bet, kamēr tie ir vēl mazi, tiem ir nepieciešama gan valsts, gan pašvaldības palīdzība, lai izaugtu un tiešām veidotu pilsētas ekonomiku," skaidroja Bikovs.
Vēl viens atbalsta virziens šogad ir "Startup mājas izveide" jeb vieta, kur jaunuzņēmumu komūnai pulcēties. Šim mērķim no kopējās summa atvēlēti 150 tūkstoši eiro. Pagaidām jaunuzņēmumu mājas izveide ir tikai sākuma stadijā.
"Tādas mājas ir daudzās Eiropas galvaspilsētās, un tās pulcē ap sevi gan nozari, gan inovatīvi domājošus jauniešus un uzņēmējus, kas noteikti veicina nozares attīstību.
Es ceru, ka gada beigās vai nākošā gada sākumā kopā ar nozari mēs varētu parādīt kaut kādu progresu šajā ziņā un tāda māja Rīgā parādītos," pauda aģentūras direktors.
Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 400 jaunuzņēmumu, un lielākā daļa jeb apmēram 90% bāzējas tieši Rīgā. Nozares uzņēmumi pēdējos trīs gados piesaistījuši vērā ņemamu investīciju apjomu – vairāk nekā 360 miljonus eiro.
Eiropā ir augsti kvalificēta darbaspēka trūkums
"Tas ir gandrīz vairāk nekā pēdējos desmit gados kopā," norādīja jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētāja Agnese Veckalne. Viņa atzinīgi vērtēja, ka Rīga pēdējos trīs gados jaunuzņēmumu nozari noteikusi kā prioritāti. Atbalsts darbaspēka piesaistei ir īpaši svarīgs.
"Jaunuzņēmumi ikdienā lielākoties nodarbina augsti kvalificētu darbaspēku, un tā pašlaik trūkst visā Eiropā.
Tāpēc jebkāda veida palīdzība, kas var palīdzēt piesaistīt jaunos profesionāļus tieši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, tas vienmēr ir ļoti noderīgi un pašlaik viens no karstākajiem jautājumiem.
Pagājušo gadu jaunuzņēmumu organizācijas kopā ar Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) noslēdza sadarbības memorandu, kurā bija paredzēts finansējums trīs gadiem 1,2 miljonu eiro apmērā, kas ir ārkārtīgi maza summa, salīdzinot ar to, kādas investīcijas nozare pienes.
Bet diemžēl finansējums tika spēcīgi nogriezts un beigās no valsts mēs tikām pie 200 tūkstoš eiro finansējuma tikai vienam gadam. Tas ir ļoti neliels finansējums, it īpaši, ka aizvien vairāk valsts līmenī izskan, ka inovācijas valstij ir svarīgas," norādīja Veckalne.
Valsts atbalstam jaunuzņēmumu nozarei ir jābūt lielākam un mērķtiecīgākam, lai Latvijā varētu noorganizēt plašus, augsta līmeņa pasākumus, norādīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").
"Lai atvestu uz šejieni investorus, jaunas idejas un lai atbalstītu nozari. Viņiem jau idejas netrūkst, bet rocība ir tāda, kāda ir. Ja mēs gribam starptautiska mēroga pasākumus, kāds, piemēram, ir "TechChill" konference, kas iznes Latvijas vārdu starptautiski, ir vajadzīgs liels resurss – darba, laika un finansiālais resurss," norādīja Andersone.
Ekonomikas ministrija plāno nākamgad pārskatīt budžetu jaunuzņēmumu finansēšanai
Savukārt EM uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktores vietniece Elīna Pētersone nepiekrita, ka valsts atbalsts jaunuzņēmumu nozarei būtu pārāk niecīgs, sakot, ka dažādas atbalsta programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kurām var pieteikties arī jaunuzņēmumi, ir daudz un dažādas. Vienlaikus viņa atzīst, ka šogad piešķirtie 200 tūkstoši eiro jaunuzņēmumu nozares attīstīšanai ir mazāk, nekā nozare prasīja.
"Prasības, protams, ir lielākas. Ja būtu iespējams saņemt lielāku valsts finansējumu, nozare noteikti varētu izdarīt vairāk, ievērojami vairāk.
Arī nākošajā gadā esam plānojuši budžetu pārskatīt," skaidroja Pētersone.
Ministrijas pārstāve norādīja, ka EM kopā ar jaunuzņēmumu nozari definē, kādas būtu vajadzības, un tad jau tā būs politiska izšķiršanās – cik lielu finansējumu no valsts maka piešķirt nākamajā gadā.
