Ideja Baltijas jūrā pretī Kurzemes piekrastei būvēt vēja enerģijas parku daudzos iedzīvotājos jau raisījusi asus iebildumus par ainavas bojāšanu, negatīvu ietekmi uz vietējo tūrismu, putnu migrāciju un daudzām citām lietām. Sabiedriskā apspriešana noslēgusies, un nupat projekta virzītāji no Vides pārraudzības valsts biroja saņēmuši uzdevumu veikt virkni pētījumu, gan ņemot vērā iedzīvotāju bažas, gan navigācijas riskus un citus faktorus.
Pētījumus plānots pabeigt un ietekmes uz vidi novērtējumu saņemt līdz 2026. gadam. Izpēte notiks par Eiropas Savienības un valsts naudu. Latvijas budžetā tam rezervēti jau 18,7 miljoni eiro.
"Mēs gribam pēc iespējas minimalizēt pašu valsts ieguldījumu. Plāns ir no izsolē gūtajiem ienākumiem nosegt valsts puses izdevumus, lai šī ietekme uz tarifu būtu nulle," sacīja LIAA projekta "Elwind" vadītājs Jānis Ločmelis.
Pieminētajā izsolē par tiesībām jūrā būvēt vēja parku varēs piedalīties privāti investori, un interese esot jau jūtama gan no ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējiem. Izsoles sākumcena vēl nav zināma, tāpat vēl nav skaidrs jūrā uzstādāmo vēja turbīnu skaits.
Valsts, attīstot šo projektu, iegūšot lielāku neatkarību no gāzes piegādēm un nākotnē arī iespēju pārdot saražoto elektroenerģiju, uzņēmējiem būs peļņas iespējas.
Kāds labums būs parastajiem iedzīvotājiem? "Jo vairāk tiek saražots atjaunojamās enerģijas, jo tā tirgū kļūst lētāka. Tas, ko sagaidām no "Elwind" projekta, varētu būt 3,5 teravati, kas tiek saražoti. Ceram, ka šī tirgus cena būs ne vairāk kā 50 eiro par megavatu," sacīja Ločmelis.
Projekta attīstītāji sola arī aptuveni 2800 jaunu darbavietu. Daļa no tām varētu būt Liepājas ostā, kur plānots celt atkrastes vēju parku atbalsta bāzi.
"Ir dažādas komponentes, kas jāražo – masti, spārni, ģeneratori, komplektējamās daļas lielākiem mezgliem. Atkarīgs, cik uzņēmējus izdosies piesaistīt, cik Liepājas uzņēmumu paši sāk ražot produktus," sacīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Interesi apmācīt vēja parkam nepieciešamos darbiniekus izteicis uzņēmums "BOTC", kas to dara astoņus gadus.
"Šobrīd mēs to darām ārzemēm, eksportējam darbaspēku. Ik gadu izsniedzam aptuveni 5000 sertifikātu. Tā ir ļoti pievilcīga industrija, sociālais lifts – cilvēki ar minimālu izglītību, bet pareizu attieksmi un prasmēm ļoti ātri var dabūt salīdzinoši pievilcīgas algas un visu pārējo sociālo paketi," pauda uzņēmuma "BOTC" valdes loceklis Mihails Kuzmičs.
Pirmo Latvijas atkrastes vēja parku jūrā plānots izbūvēt līdz 2030. gadam. Līdz tam vēl paredzēti vairāki informatīvi pasākumi, lai ne tikai uzņēmējus, bet arī iedzīvotājus informētu par projekta gaitu.
KONTEKSTS:
2019. gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latviju par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu. Tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Latvijas Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un Latvijas Ekonomikas ministriju.
Latvijas un Igaunijas kopīgais jūras vēja enerģijas projekts "Elwind" iecerēts, lai nākotnē stiprinātu abu valstu enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 līdz 1000 megavatu apmērā. Pie projekta attīstības no Latvijas puses strādā LIAA, nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus.
Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem. Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.
