"Šeit notiek izkaltēto kūlīšu savākšana. Citi novāc labību, lai dabūtu graudus, man ir stiebru ražas novākšana," rāda Jānis Pūcītis.
Ar Jāni Pūcīti tiekos vienā no tīrumiem, kur bioloģiski tiek audzēti rudzi, ar rudzu saimnieku Jānim ir vienošanās, ka viņš var iegūt salmus, bet graudi, protams, paliek saimniekam.
"Šeit ir viens no bioloģiskajiem laukiem. Tātad kāda atšķirība? Var redzēt, ka tie nav ierobežoti garuma ziņā, tie ir gari. Tātad tīrumi tiek izvēlēti, kur ir garums. Jo lielāks garums, jo jumta likšanai tas ir labāk. Kāpēc arī bioloģiskie? Tāpēc, ka šie stiebri ir ļoti stipri, gan arī lūšanas ziņā ir izturīgi, tāpēc arī sensenis uz jumtiem lika tikai bioloģiski, dabiski audzētus. Šie veco šķirņu rudzi ir izturīgi un dod jumtam garantiju uz mūžu. Jā, un esmu pateicīgs, ka ir zemnieku saimniecība "Ķelmēni". Gan jau visi ziniet Ķelmēnu slaveno maizi. No šiem graudiem tiks cepta šī maize, jo graudus pēc tīrīšanas es atgriežu atpakaļ saimniekiem," stāsta uzņēmējs.
Vispirms labība tiek nopļauta ar speciālu pļaujmašīnu, kas arī sasien salmu kūlīšus.
Lai salmus varētu izmantot jumta likšanai, ir svarīgi tos pareizi nopļaut, tos nedrīkst salauzt, vai sabojāt. Pēc tam tie uz lauka tiek izžāvēti, un tad ir talka, lai tos savāktu. Nākamais posms ir angārā, kur salmu kūlīši tiek iztīrīti no nezālēm. Šobrīd šis materiāls jumtiem ir ļoti pieprasīts Dānijā un Zviedrijā. Zviedrijā arī Jānis Pūcītis apguva prasmes jumtu likšanā.
"Kā jau daudziem latviešiem, liktenis ievirzīja, ka bija jābrauc darba meklējumos uz citām valstīm. Es izvēlējos Zviedriju. Sāku strādāt pie viena veca amatnieka, kurš restaurēja vecas ēkas un būves, lika niedru un salmu jumtus. Mēs labi sastrādājāmies, bet saskārāmies ar lietu, ka katastrofāli trūkst salmu jumtu materiāla. Tad es atcerējos, ka esmu dzimis rancēnietis, ka ir tādi "Ķelmēni", šī saimniecība audzē šos ekoloģiskos, bioloģiskos rudzus. Viņi labprāt piekrita sadarboties. Tā man radās apstiprinājums, ka jāveido šī ražotne un jāražo salmu kūlīši priekš jumtiem," turpina Pūcītis.
Jānis Pūcītis, kurš ir arī biedrs starptautiskajā jumtu licēju asociācijā, stāsta, ka šobrīd arvien vairāk valstīs domā par ekoloģiju un populārāki kļūst arī šie jumti.
"Salmi stāv 20–35 gadus. Tad, kad jumts ir nokalpojis, vienkārši jumtu noņem un izmet kompostā, un tas sadalās. Saistībā ar saviem starptautiskajiem kolēģiem no Japānas – Japānas valdība ļoti sāk investēt un attīstīt nevis niedru jumtus, kas ilgāk stāv, bet tieši salmu [jumtus]. Tas ir saistīts ar lauksaimniecību. Lai lauksaimnieki audzē bioloģiski, ekoloģisku pārtiku, bet lai viņiem būtu papildus ienākumi, tad to viņi var paņemt no šiem salmiem, un tas ir labi gan būvniekiem, gan zemniekiem," skaidro Pūcītis.
Runājot par salmu jumtiem, var rasties jautājums, kā ir ar ugunsdrošību? Te gan meistars saka, tas ir mīts, ka šie jumti būtu tik ļoti ugunsnedroši.
"Es varu pateikt, ka ķīmiskie, plastmasas vai modernie materiāli deg vēl ātrāk un piesārņo vidi ar gāzēm, ko izdala. Tie ir kaitīgi, bet šie materiāli, kad deg, ir dabiski. Jumti tiek likti ļoti blīvi un, saliekot jumtu blīvi, tas nav tik ātri uzliesmojošs. Nu paši ziniet, siena ķīpa, kas ir blīvi sapresēta – pamēģiniet to aizdedzināt. Tā nedegs, bet gruzdēs. Nav tā, ka tā švirkstēdama nodeg. Bet tiek arī strādāts, lai uzlabotu šo ugunsdrošību. Lietojam stikla šķiedras audumu, kas iztur 1000 grādus. Ieklājam apakšā zem niedrēm vai salmiem. Ja deg šis jumts, tad tas nelaiž iekšā uz māju, ja deg no mājas, tad nelaiž jumtā iekšā," norāda meistars.
Pamatā Jāņa gatavotie salmu kūlīši aiziet eksportam, taču viņam ļoti gribētos, lai šo materiālu vairāk izmantotu arī Latvijā, līdz ar to saglabājot šī aroda prasmes.
"Mēs esam vairs tikai divi Eiropā. Es esmu Latvijā, kas ražo salmu kūlīšus, un viens Zviedrijā un Anglijā ražo salmu kūlīšus priekš jumtu kores. Pieļauju, ka Anglijā arī vēl ir, bet tas amats ir tāds zudībā ejošs. Es ar savu domāšanu un darbošanos gribu to atdzīvināt, popularizēt un radīt, lai arī nākotnē šie jumti būtu," uzsver Pūcītis.
Šobrīd vēl priekšā savākto salmu kūlīšu tīrīšana, un tiem jau pieprasījums zināms.
"Šiem visiem salmu materiāliem jau ir pasūtījumi, tie jāiztīra un visi ies uz Zviedriju projām. Man ir arī divi jumti jāuzliek. Pārējie ies kolēģiem, kuriem arī ir jāliek salmu jumti," atklāj Pūcītis.
Bet arī ziema meistaram nav atpūtas laiks, tad notiek niedru pļaušana ezeros uz ledus.
