Vairāki jaunumi, tostarp attiecībā uz zemessargiem
Šogad deklarāciju iesniegšanā mainījušās vairākas lietas. Viena no tām – amatpersonas iesniegtās deklarācijas varēs precizēt nevis viena mēneša laikā, kā iepriekšējos gados, bet gan trīs mēnešu laikā. To paredz pieņemtie likuma grozījumi, kas stājās spēkā šī gada 14. martā.
Deklarācijas var precizēt gan pēc VID norādījumiem, gan arī gadījumos, ja amatpersonas pirmreizēji iesniegtajā deklarācijā ir aizmirsušas norādīt visu nepieciešamo informāciju.
Savas iesniegtās deklarācijas par 2022. gadu bija precizējuši 2428 valsts amatpersonas.
Šogad ir vēl viens jaunums, kas skar zemessargus.
"Zemessardzē dien ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, kas ir valsts amatpersonas, un ir veikti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā, kuri nosaka, ka papildus ieņemamais amats, kā arī ienākumi, kuri gūti, ieņemot amatu Zemessardzē, būs jānorāda deklarācijā, bet, izvērtējot aizsardzības pasākumu, informācija neparādīsies publiskajā datu bāzē," skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadītāja vietniece Arta Praula.
54 783 valsts amatpersonām jāiesniedz deklarācija
Šogad deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 2. aprīlis, jo 1. aprīlis valstī ir brīvdiena. Pavisam gada deklarācija par 2023. gadu jāiesniedz 54 783 valsts amatpersonām. Uz šo brīdi deklarācijas jau iesniegušas 27 242 amatpersonas – to pirmdien sacīja VID pārstāvji.
Tas nozīmē, ka vēl tikpat daudz amatpersonām jāiesniedz savas deklarācijas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, amatpersonu aktivitāte marta vidū neesot īpaši mainījusies.
VID pārstāvji novērojuši, ka vislielākā aktivitāte deklarāciju iesniegšanā esot marta pēdējās dienās. Tāpat jāatgādina, ka par valsts amatpersonu deklarāciju neiesniegšanu noteiktā laikā un par nepatiesu ziņu norādīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, bet, ja deklarācijā nepatiesas ziņas norādītas par mantu jeb citiem ienākumiem lielā apmērā, tad paredzēta kriminālatbildība.
Pagājušajā gadā KNAB pārbaudīja 758 deklarācijas
Par pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) var uzlikt administratīvo sodu, ja amatpersonas pārkāpušas tām noteiktos ierobežojumus. Sods ir 70–700 eiro. Pērn pavisam KNAB veicis 758 deklarāciju pārbaudi.
KNAB pārstāve Paula Vilsone-Milašēviča apstiprināja, ka KNAB skrupulozi izvērtē valsts amatpersonu iesniegtās deklarācijas. "Vērtējot, kā valsts amatpersonas ievēro tām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, KNAB valsts amatpersonu deklarācijās var viegli noteikt, vai valsts amatpersona, piemēram, nav aizliegti savienojusi kādus amatus."
Savukārt, runājot par deklarācijās konstatētajām kļūdām, Praula no VID skaidroja, ka viena no tipiskākajām ir tā, ka amatpersonas nenorāda visus gūtos ienākumus, kā arī darījumus.
Tāpat precīzi netiek norādītas uzkrājumu parādsaistību summas uz 31. decembri, jo likums paredz, ka šī informācija jānorāda tieši uz šo datumu. Tas nozīmē – deklarāciju aizpildītājiem jābūt ļoti uzmanīgiem.
"Delna" vērš uzmanību uz "sarkanajiem karogiem"
Sabiedrības par atklātību "Delna" direktore Inese Tauriņa vērsa uzmanību uz tā saucamajiem sarkanajiem karogiem saistībā ar amatpersonu deklarācijām. Pirmkārt, kā mainās amatpersonu deklarētie īpašumi – nekustamie īpašumi, automašīnas, un, ja tie pieaug, vērts uzdot jautājumus, par kādiem līdzekļiem amatpersona tos atļāvusies iegādāties, vai tas atbilst ienākumu līmenim. Svarīgi izvērtēt, vai amatpersonu radinieki piedalās iepirkumos vai saistīti ar uzņēmumiem, kas uzvar iepirkumos. Tāpat jāskatās skaidrās naudas uzkrājumus un aizdevumus, kur var parādīties tā saucamie "liekie" ienākumi.
Vai "Delna" veikusi visaptverošu pētījumu par amatpersonu deklarācijām?
"Visaptveroši nav iespējams analizēt, jo Valsts ieņēmumu dienesta publicētās deklarācijas ir pieejamas, tikai zinot un ievadot konkrētās amatpersonas vārdu, uzvārdu un tad skatoties deklarācijas. Mums nav pieejami dati atvērto datu formā, kur mēs varētu mašīnlasāmā formā šos datus analizēt," atzina Tauriņa.
"Delnas" direktore sacīja, ka jāpaļaujas uz VID un KNAB, kas šos pieejamos datus vērtē un analizē anomālijas, kas redzamas šajos datos.
"Mums ir šaubas, vai tiešām VID spēj visas deklarācijas automatizēti izanalizēt un izķert tos sarkanos karogus, ko pārbaudīt sīkāk, liekot vēl kopā ar citām datu bāzēm."
Izpētot šo situāciju, viens no secinājumiem – amatpersonu īpašumu izmaiņas, dalība uzņēmumos un tas, vai tēriņi atbilst ienākumu līmenim, tiek uzraudzīti, taču jautājums – vai uzraugošās institūcijas to dara pietiekami efektīvi.
