Valkas, Krāslavas, Augšdaugavas, Balvu, Ludzas, Kuldīgas un Rēzeknes novadiem šogad ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā saņemtajām dotācijām nepietiek. Tām papildus Ministru kabinets otrdien, 18. aprīlī, sadalīšanai piešķīris 945 000 eiro.
Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka to nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašumu nodokļa prognoze, demogrāfija, tostarp skolēnu un darbspējīgo iedzīvotāju skaits.
"Tas viss kopā ietekmē pašvaldības gala rezultātu. Un, jā, gala rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Un šīs pašvaldības ir tās, kurām reģionā ir visgrūtāk," atzina FM Pašvaldību finansēšanas nodaļas vadītāja vietniece Elīna Sakniņa.
Pašvaldībām tomēr pilnībā nav skaidrs, kā tieši tiek veikts aprēķins. Šogad lielāko summu saņem Valkas novads, bet, piemēram, pērn tā nemaz sarakstā nebija.
"Mums aizvērās uzņēmums vācu "Efn Nord", kur bija gana daudz darbavietu. Pakāpeniski tie cilvēki tagad ir atraduši darbu. Faktiskā izpilde iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir laba, bet pēc datiem mēs izskatījāmies slikti," skaidroja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Daži darbu atraduši Valkas novadā, citi Valgā. Kopumā šajā pašvaldībā ir apmēram 1000 iedzīvotāju, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Igaunija, tātad arī viņu nodokļi paliek tur. Tomēr kopumā zemākie ieņēmumi ir tieši Austrumu pierobežas pašvaldībām.
"Ģeopolitiskās situācijas dēļ esam sākuši dzīvot pie žoga. Kādā veidā šī Eiropas austrumu un valsts robeža būs nevis traucēklis biznesa attīstībai, bet būs kāda programma, kas šo ģeogrāfisko izvietojumu radīs kā priekšrocību," teica Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība").
"Tās ir jau iepriekš pieļautās reģionālās politikas trūkuma kļūdas, kā rezultātā šādi ir. Ir nevienlīdzīgi uzņēmumu izvietošana Latvijā, reģionos uzņēmumu ir mazāk,"
skaidroja Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija").
Finanšu ministrijai ir uzdots pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu, bet, kad tas notiks, vēl nav zināms.
