Panorāma

"Traģisks farss" – Rietumvalstīs nosoda Krievijas "vēlēšanas"

Panorāma

Panorāma

Mangāna rūdas tranzītu caur Latviju atsevišķi neaizliegs

Mangāna rūdas tranzītu caur Latviju atsevišķi neaizliegs

Latvija atsevišķi neaizliegs mangāna rūdas tranzītu, tā pirmdien, 18. martā, lēmusi koalīcijas padome, kas aicinās šo jautājumu risināt Eiropas Savienības (ES) līmenī – iekļaut mangāna rūdu nākamajās ES sankcijās pret Krieviju.

ES Ārlietu padomē pirmdien jau izskanējis Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") aicinājums stiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju un sākt darbu pie 14. sankciju kārtas, papildinot Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamo izejvielu eksporta un tranzīta aizliegumu ar mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kā arī aizliedzot tās lauksaimniecības produktu importu.

Latvijas valdību veidojošās partijas uzskata, ka šis jautājums ES līmenī būtu risināms steidzami, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").

"Jaunās vienotības" politiķe skaidroja, ka līdz šim mangāna rūda nav atzīta par dubultās pielietojamības preci, uz ko būtu attiecināmas ES sankcijas, tāpēc Latvija strādā, lai panāktu šādu atzinumu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka nebūtu pareizi, ka Latvija viena pati noteiktu mangāna rūdas tranzīta aizliegumu.

"Es domāju, ka visai sabiedrībai, kas par šo jautājumu... tai skaitā arī mēs, kas par šo jautājumu uztraucamies par iespējamu izejvielas piegādi militārajai industrijai, ir jāsaprot, ka vienīgais efektīvais veids, kā to panākt, ir tad, ja šī krava tiešām netiek piegādāta attiecīgajai industrijai.

Ja mēs pieņemam lēmumu emocionāli tikai paši un tā prece turpina ceļu caur mūsu kaimiņu ostām, tad, piekritīsiet, šis lēmums netiek sasniegts," norādīja Valainis.

Viņš arī atzīmēja, ka pēc vienošanās panākšanas ES līmenī būs jāstrādā arī pie kompensējošiem mehānismiem Latvijas uzņēmumiem.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. 

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti