Patlaban likums paredz, ka ar nodokli neapliekamais minimums pensionāriem ir 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī. Diskusijas par pensiju neaplikšanu ar nodokli bijušas jau sen, bet ietekme uz budžetu vienmēr izrādījusies pārāk liela. Piemēram, nākamgad IIN ieņēmumi no pensijām varētu tuvoties 140 miljoniem eiro. Iniciatīvai parakstus vāca Raivo Jutāns, kurš Latvijas Televīzijai klāstīja iemeslus tādai domai.
"Pēdējā pile bija tā, ka mamma, pārnākot no aptiekas, stāstīja par kādu pensionāri, kas nevarēja nopirkt zāles. Viņa palūgusi aptiekārei no iepakojuma iedot tikai vienu tāfelīti. Nerunājot par izdevumiem pārtikai vai ārsta apmeklējumam, kas maksā līdz 55 eiro. Šeit vajag tiešām pazemināt nodokļus, turklāt tā nauda jau tāpat beigās nonāk valsts kasē," sacīja Jutāns.
Ideja par pensiju neaplikšanu ar nodokli nepieciešamo 10 000 parakstu slieksni sasniedza visai ātrā tempā.
No visiem pensionāriem ap 40% ikdienā izjūt nodokļu atvilkšanu, bet vairumu tas neskar, jo liels pensionāru īpatsvars saņem zemas pensijas.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēde Aija Barča teica, ka seniori ir gatavi arī kompromisa variantam.
"Mainot minimālo algu, arī šai normai bija jāmainās. Līdz ar to leģitīmā prasība būtu pensiju neapliekamais minimums minimālās algas apmērā, kas pašlaik ir 700. Un tāpat vajadzētu arī strādājošajām personām. Bet, ja pensionārs ir strādājošs, protams, neapliekamais minimums attiektos tikai uz pensiju, jo strādājošie pensionāri iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā, kā mēs tautā sakām, no pirmā eiro," klāstīja Barča.
Politiķi pensionāriem atbild, ka ir gatavi sarunām. Politiskajā nostājā dzirdama drīzāk pozitīva nostāja pret prasību, bet pašlaik bez konkrētiem solījumiem. Labklājības ministriju Saeimas komisijā šodien pārstāvēs parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks no Zaļo un Zemnieku savienības.
"Ja mēs skatāmies vēsturiski, neapliekamais minimums Latvijā ir kāpis: 2014. gadā tie bija 235 eiro, 2018. gadā – 250 eiro, bet no 2022. gada pieauga no 350 uz 500. Bet, ja skatāmies politiskajā vadībā un ministrijas nostājā, esam gatavi iesaistīties pārskatīšanā," teica Uzulnieks.
Tikmēr valsts naudas maka turētāja Finanšu ministrija (FM) par šo ideju runā ar piesardzīgu konservatīvismu. Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne pauda – ja politiķi spēj atrast 140 miljonus eiro, kas kā ienākuma nodoklis lielākoties nonāk pašvaldībās, pensijas no nodokļiem var atbrīvot, taču ministrijas nostāja lielajās darbaspēka nodokļu izmaiņu sarunās tomēr nebūs tik vaļsirdīga.
"Pensiju aplikšana ar nodokli ir sistēmisks jautājums, jo laikā, kad pensija tiek uzkrāta, sociālajā budžetā ieskaitītais netiek aplikts ar ienākuma nodokli. Savukārt, kad šo ienākumu izmaksā pensijā, ir brīdis, kad atliktais nodoklis tiek piemērots.
Neapliekamais minimums varētu būt lielāks vai dažādi citādās modifikācijās, bet pilnībā atbrīvot – nē," norādīja FM pārstāve.
FM uzskata, ka šis jautājums jāvērtē kopā ar citām nodokļu izmaiņu lietām, par ko kompromiss jāpanāk līdz rudenim, lai no nākamā gada tās stātos spēkā.
