Privātajā sektorā bija 15,6 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 0,3 tūkstošiem jeb 2%, savukārt sabiedriskajā sektorā palielinājās par 1,7 tūkstošiem jeb 20,3%.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,8% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,5%, bet privātajā – 2,5%.
Vidēji valstī aizņemto darbvietu skaits 2022. gadā, salīdzinājumā ar 2021. gadu, samazinājās par 4,9 tūkstošiem jeb 0,6%, privātajā sektorā – par 2,1 tūkstošiem jeb 0,3% un sabiedriskajā sektorā – par 2,8 tūkstošiem jeb 1%.
2022. gadā no visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,2%, speciālistu pamatgrupā – 4,1%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 3,2%, kā arī 3,2% vienkāršo profesiju pamatgrupā.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija valsts pārvaldē – 7,5%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 4,1%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,4%, izmitināšanas, ēdināšanas un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – 3,3%, kā arī apstrādes rūpniecības, būvniecības un transporta un uzglabāšanas nozarēs – 3,2%.
Reģionos 2022. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,6% jeb 17,8 tūkstoši, savukārt viszemākais Kurzemē un Vidzemē – 1,5% (attiecīgi 1,1 un 0,9 tūkstoši), Pierīgā – 2,6% jeb 3,7 tūkstoši, Zemgalē – 1,8% jeb 1,2 tūkstoši, Latgalē – 1,7% jeb 1,1 tūkstotis.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gadā bija Latvijā – 2,8%. Igaunijā tas bija 2%, bet Lietuvā – 1,9%.
2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 19,4%, Lietuvā – par 6%, Latvijā – par 5,8%.
