Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), kas ieviests ekonomiskās krīzes drūmākajā laikā, lēnām pārtop par "svēto govi", kura neaizskaramību cītīgi sargā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un atsevišķi politiskie spēki. Lai arī aizstāvji nebeidz atkārtot, ka šai mikrobiznesa atbalsta formai nav ne vainas, tomēr gadu no gada pieaug neapmierinātība ar tās radītajām blaknēm, proti, konkurences kropļojumiem un mikrouzņēmumos strādājošo mazo sociālo aizsargātību. Vien jāpiebilst, ka šīs problēmas tika identificētas drīz vien pēc paša MUN ieviešanas, taču tās novērst neizdodas jau gadiem ilgi.
- Cīņa ar shēmotājiem
- Problēmu saasina darba tirgus izmaiņas
- Problēmas ar sociālo aizsargātību
- Būs jauns regulējums?
Arī šogad tā arī neizdevās pēc būtības mainīt likumdošanu, kas ļautu ierobežot negodprātīgus uzņēmējus, kuri joprojām izmanto MUN režīmu praktiski kā darbaspēka nodokļu optimizācijas shēmu. Tāpat ir atlikta ideja ieviest obligātu minimālo sociālās apdrošināšanas likmi 122 eiro mēnesī, kurai vismaz kaut nedaudz būtu bijis jāuzlabo mikrouzņēmumos strādājošo sociālā aizsardzība šobrīd un arī nākotnē, kad pienāks laiks doties pensijā.
Visas plānotās izmaiņas, kurām vajadzēja stāties spēkā jau no nākamā gada, atliktas vēl uz vienu gadu. Tiesa, asajos strīdos, kuri vienmēr rodas, kad tiek skartas mikrobiznesa intereses, MUN režīmā strādājošo aizstāvjiem ir izdevies "izsist" vēl papildu plusus, proti, no 2017.gada tiks samazināta arī paša MUN likme – pirmos trīs gadus šajā režīmā strādājošie maksās vien 5% no apgrozījuma pašreiz esošās 9% likmes vietā, savukārt no ceturtā darbības gada likme tiks palielināta par trim procentpunktiem – līdz 8%, kas arī ir izdevīgāk nekā līdz šim.
Tiesa, vēl priekšā ir vesels gads nosacītas pauzes, kura uzņēmējiem būtu jāizmanto, lai sagatavotos pārmaiņām, taču, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, visdrīzāk tas atkal var paiet vienos strīdos, un nav izslēgts, ka šī gada beigās nolemtais atkal tiks mainīts vai atlikts. To, ka strīdi jebkurā gadījumā par mazā biznesa tālāko likteni būs, ir skaidrs jau tagad - tiek pieļauts, ka nākamgad varētu tikt izstrādāts pavisam jauns mazo uzņēmēju atbalsta mehānisms, kas, iespējams, varētu pat aizstāt pašreizējo MUN režīmu. Tomēr jāņem vērā, ka arī MUN režīma piekritēji tik viegli negatavojas padoties un uzsver, ka pašreizējā atbalsta sistēma ir gana laba un nebūtu maināma.
Tas, cik veikli viņiem izdevies sargāt savu lolojumu un gadiem atlikt problēmu risināšanu pēc būtības, diemžēl mazina cerības, ka mikrobiznesa atbalsta sistēma tiks sakārtota atbilstoši visas sabiedrības un godīgi strādājošo mazo uzņēmēju interesēm.
Vēsturiskie fakti*
*Atskats veidots, izmantojot BNS ziņu arhīvu
MUN sāka darboties 2010.gada 1.septembrī ar mērķi mazināt sociālo spiedzi sabiedrībā, jo ekonomiskās krīzes dēļ strauji auga bezdarbs. 2011.gadā šajā režīmā strādāja nedaudz vairāk kā septiņi tūkstoši uzņēmumu, bet jau 2015.gada sākumā – vairāk nekā 41 tūkstotis jeb 13% no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Turklāt 2011.gadā mikrouzņēmumos strādāja 2,5% no visiem nodarbinātajiem Latvijā, bet 2015.gada sākumā teju jau 10% jeb vairāk nekā 81 tūkstotis.
Šādu strauju mikrouzņēmumu skaita pieaugumu norakstīt uz Latvijas iedzīvotāju negaidīti aktivizējušos uzņēmējgaru īsti nevar. Protams, starp MUN maksātājiem ir arī godprātīgi mazie uzņēmēji, kuri izmantoja valsts sniegto atbalstu un izveidoja savu biznesu, taču drīz vien pēc MUN režīma ieviešanas parādījās arī pirmās nodokļu optimizācijas shēmas. Bija uzņēmēji, kas lika/piedāvāja saviem darbiniekiem dibināt mikrouzņēmumus, no kuriem tika pirkti pakalpojumi – tas pats darbs, ko viņi līdz tam bija darījuši, strādājot pašā uzņēmumā. Tādējādi uzņēmīgiem biznesa darboņiem bija iespējams samazināt darbaspēka izmaksas, bet agrākie darbinieki nonāca neapskaužamā situācijā - samazinājās viņu sociālās garantijas.
Par to, cik daudz no visiem mikrouzņēmumiem dibināti tikai nodokļu optimizācijas dēļ, precīzas informācijas nav, taču Finanšu ministrija uzskata, ka tādi ir lielākā daļa.
Ministrijas argumenti ir sekojoši – pirmkārt, kopš šī atbalsta mehānisma ieviešanas 29% MUN režīma izmantotāji ir mainījuši statusu, no vispārējā nodokļu režīma kļūstot par mikrouzņēmējiem, otrkārt, absolūti lielākā daļa – 91% no kopējā mikrouzņēmumu īpašnieku skaita vienlaikus ir bijuši vai ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās, un ministrija uzskata - tas liecinot, ka pēc būtības mikrouzņēmumi dibināti ar mērķi nodalīt funkcijas.
Kopējais uzņēmumu skaits Latvijā (tūkst.)
2011. – 234
2012. – 255
2013. – 276
2014. – 297
2015. – 306
No tiem, mikrozuzņēmumu nodokļa maksātājus skaits (tūkst.)
2011. – 7,2
2012. – 17,8
2013. – 25,2
2014. – 31,9
2015. – 41,2
Dati: Finanšu ministrija
Uzņēmumam, kas var maksāt MUN, jāatbilst sekojošiem kritērijiem
- Ne vairāk kā pieci darbinieki;
- Viena darbinieka ienākumi mēnesī nepārsniedz 720 eiro;
- Apgrozījums gadā nepārsniedz 100 tūkstošus eiro;
Tiesa, viņš atzīst, ka, iespējams, starp godīgajiem maziem uzņēmējiem esot arī tādi, kas izmanto MUN režīmu nodokļu optimizācijas nolūkos, taču to, cik daudz no kopējā skaita varētu būt negodīgi, nezinot. "Kādam šķiet, ka tādu ir daudz. Man tā nešķiet," saka mazā biznesa aizstāvis un piebilst, ka negodīgos sistēmas izmantotājus neviens neliedz izķert un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir šādas pilnvaras. Proti, 2012.gadā politiķi mainīja likumdošanu un noteica, ka darbinieku atlaišana un pēc tam viņu darba pirkšana no jaunizveidota mikrouzņēmuma tiek pielīdzināta darbinieku nomai un šādā gadījumā būtu jāpiemēro vispārējs nodokļu režīms.
To, ka VID varētu aktīvāk iesaistīties šīs problēmas risināšanā, norāda arī jau demisionējošās valdības ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kas pati aktīvi aizstāv MUN režīmu. Oficiālā statistika liecina, ka 2014.gadā VID bija veicis tematiskās pārbaudes vien 183 mikrouzņēmumos. Tiesa, teju gandrīz visos - 171 - tika konstatēti pārkāpumi. Finanšu ministrija gan uzskata, ka VID strādā atbilstoši savai kapacitātei un nekādas problēmas šī nodokļa administrēšana dienestam nesagādājot.
Problēmu saasina darba tirgus izmaiņas
Iespējams, spiediens uz MUN režīmā strādājošajiem šobrīd nebūtu tik liels, ja Latvijā nebūtu beigusies ekonomiskā krīze un nebūtu strauji samazinājušies arī bezdarba apmēri. 2010.gada septembrī, kad sāka darboties MUN režīms, valstī bez darba bija 15% darbaspējīgo iedzīvotāju, tai skaitā Rīgā – teju 11%, bet 2015.gada decembrī bezdarbnieku skaits vidēji valstī bija vien 8,4%, savukārt Rīgā – tikai vairs 4,9%. Tas norāda, ka darba tirgū pieaug konkurence jau darba devēju starpā.
Lai arī Endziņš un Reizniece-Ozola, aizstāvot MUN režīmu, kā šī atbalsta izmantotājus piesauc mazus veikaliņus, ģimenes kafejnīcas vai amatniekus, realitātē par mikrouzņēmumu darbību arvien vairāk satraucas tādu Latvijai būtisku nozaru kā kokrūpniecība un būvniecība pārstāvji, un viens no galvenajiem satraukuma iemesliem ir nespēja konkurēt darbaspēku izmaksu un piedāvājuma ziņā ar tiem, kas izmanto mikrouzņēmumu sniegtos pakalpojumus.
Mikrouzņēmumu darbinieku skaits (gada sākumā)
2011. – 19 643
2012. – 42 649
2013. – 58 391
2014. – 72 630
2015. – 81 224
Dati: Labklājības ministrija
Viņš nebeidz atkārtot, ka mikrouzņēmumi ir darbinieku nomas uzņēmumi un kropļo konkurenci darba tirgū. "Darbaspēks ir kļuvis par deficīta preci," uzsver Klauss.
To, ka problēmas rodas arī būvniekiem, vēl 2014.gada augustā ziņu aģentūrai BNS norādīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs. MUN režīms neesot nekas labs, uzsver asociācijas pārstāvis. "It sevišķi, dominējot zemākās cenas principam [iepirkumos], te paveras shēmošanas iespējas, lai nemaksātu darbaspēka nodokļus. Katrā objektā ir atšķirīga situācija, bet mēdz būt arī tā, ka katra brigāde ir mikrouzņēmums. Un nereti zem tā vēl divas trīs brigādes, kas vispār nekā nav noformētas. Paši darbinieki šajā sistēmā atrodas neapskaužamā situācijā. Turklāt lielākoties esam novērojuši, ka viņi nemāk sevi aizstāvēt," atzina Grīnbergs.
Vēl šogad FM vēlējās būtiskāk ierobežot šādas nodokļu optimizācijas iespējas, nosakot nozares, kurās nebūtu iespējams darboties MUN režīmā, starp nozarēm bija arī mežsaimniecība un būvniecība, kā arī juridisko un finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuri arī aktīvi izmanto MUN sniegtās iespējas. Arī šis ierobežojums, kuram vajadzēja stāties spēkā jau no nākamā gada, ir atlikts uz gadu. Turklāt pret nozaru šķirošanu asi iestājās gan LTRK, gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Ekonomikas ministrija.
Problēmas ar sociālo aizsargātību
Diemžēl pa šiem gadiem nav izdevies atrisināt arī otru būtisku problēmu, kuru radījis MUN režīms, proti, šajos uzņēmumos strādājošo sociālā aizsargātība ir ļoti zema. Labklājības ministrija norāda, ka 2011.-2014.gadā mikrouzņēmumu darbinieki vidēji veica iemaksas tikai 40% apmērā no valstī noteiktās minimālās darba algas, bet 2015.gadā – tikai 30% apmērā. Līdz ar to mikrouzņēmumu darbinieku iemaksas sociālajā budžetā nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumus pat minimālās vecuma pensijas apmēram.
Tādējādi, iespējams, ka vairāk nekā 81 tūkstoti tagad strādājošo, bet, visdrīzāk, nākotnē pat lielāku skaitu cilvēku var nākties uzturēt pārējiem nodokļu maksātājiem, par kuriem darba devējs veicis pilnas iemaksas.
Turklāt šobrīd ir izveidojusies absurda situācija - mikrouzņēmuma darbinieki salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem saņem lielākus ienākumus uz rokas. Tomēr paši brīvprātīgi sociālajai apdrošināšanai pievienojas ļoti reti. 2015.gada sākumā tādas bija tikai 72 personas un turklāt to darīja vēl uz īsu brīdi, lai pēc tam spētu saņemt nepieciešamo sociālo atbalstu no valsts lielākā apmērā. Divus gadus un vairāk iemaksas veic tikai 11 no vairāk nekā 81 tūkstoša mikrouzņēmumos strādājošajiem.
"Šādu sistēmu ilgtermiņā uzturēt ir ļoti grūti, jo mikrouzņēmumos nodarbināto skaits strauji aug," norāda kādreizējais ekonomikas ministrs, tagad domnīcas "Certus" dibinātājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
Viņam piekrīt arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, atzīstot, ka "nākotnē šī problēma var radīt sociālu sprādzienu". Tiesa, viņa gan arī piebilst, ka LDDK ir atbalstījusi obligātās minimālās sociālās iemaksas noteikšanu 122 eiro apmērā par vienu darbinieku mēnesī jau no nākamā gada. Tam, kāpēc šīs problēmas risināšana tika atkal atlikta uz gadu, viņai racionāla izskaidrojuma nav.
Būs jauns regulējums?
Tas, vai patiešām kaut kas mainīsies 2017.gadā MUN režīmā, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kuri politiskie spēki jaunajā valdībā deleģēs finanšu, ekonomikas un labklājības ministrus. Līdz šim "Vienotības" ministri ir visai asi iestājušies par nepieciešamību risināt MUN režīma radītās blaknes un iestājušies arī par MUN likmes palielināšanu, taču neko daudz pēc būtības nav panākuši, jo visu laiku piekāpušies savu koalīcijas partneru priekšā.
Cita nostāja ir bijusi ZZS un Nacionālajai apvienībai, kuras pat pa reizei atbalstījušas opozīcijas priekšlikumus, ja tas vien ļāvis nemainīt mikrouzņēmumu atbalsta politiku un nodokļa likmi. Eksperti pieļauj, ka tas darīts popularitātes veicināšanai, jo mazo uzņēmēju atbalsts ir publiski pievilcīgs temats vēlētāju acīs, turklāt šajā režīmā strādājošo daļa strauji aug.
Nenoliedzami, jāatzīmē arī LTRK lielais lobēšanas darbs, kas veikts, aizstāvot šo mazo uzņēmēju atbalsta mehānismu. Jautāts, kāpēc lielie uzņēmēji, kas arvien vairāk cieš no tās mikrouzņēmumu daļas, kura darbojas ne visai korekti, nelobē savas intereses tik aktīvi kā mazie, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīst, ka tie, kuri tagad aktīvi cīnās par MUN režīma saglabāšanu, ļoti labi apzinās, ko var zaudēt.
Publiski gan pieļauts, ka nākamā gada laikā varētu tikt izstrādāts jauns atbalsta režīms mikrouzņēmumiem un ka tas pat varētu aizstāt pašreizējo. Tāpat vairāki ekonomisti uzsver, ka būtu svarīgi radīt atbalsta mehānismu tikai biznesa uzsācējiem un uz ierobežotu laiku. Tiesa, situācija varētu izvērsties pavisam cita, proti, Reizniece-Ozola bilst, ka drīzāk varētu tikt izstrādāts vēl viens, paralēlais atbalsta režīms, bet nu jau inovatīvajiem mazajiem uzņēmējiem. Taču tas vienlaicīgi nebūt nenozīmē, ka pazudīs pašreizējais MUN.
"MUN ir ļoti labs instruments. Jā, tā izmantošana ir nedaudz sabojāta, taču ne tik ļoti, kā to uzsver FM," norāda Reizniece-Ozola un piebilst, ka MUN varētu labi noderēt, piemēram, amatniekiem. Arī LTRK vadītājs Endziņš norāda, ka MUN ir veicinājis uzņēmējdarbības attīstību un šis atbalsts darbojas labi, tāpēc tas nebūtu jāmaina.
Tikmēr LKF izpildirektors Kristaps Klauss norāda, ka Latvijas politiķiem būtu svarīgi saprast – kādi uzņēmēji un uzņēmumi ir vajadzīgi Latvijā. "Tas ir stratēģijas jautājums. Ja ir mērķis atbalstīt jebkuru, kurš tikai rada darbavietu, tad jautājums ir - kāda galu galā mums tā ekonomika Latvijā būs. Manuprāt, drīzāk būtu jāatbalsta tie, kas rada ilgtermiņa darbavietas. Ja uzņēmums spēj izdzīvot tikai MUN režīmā vai "pelēkās" ekonomikas zonā, tad, ļoti iespējams, viņa ražotajam produktam vai piedāvātajam pakalpojumam nav vietas tirgū vai arī šis bizness jāorganizē pilnīgi citādāk," uzskata Klauss.
