Grozījumi likumā par elektroenerģijas sistēmas pievienošanu kontinentālās Eiropas tīklam sinhronai darbībai tika pieņemti ar 128 deputātu balsīm. Pret un atturējušos nebija.
Tomēr bez Latvijas un Igaunijas, kuras uzsver, ka sinhronizācijai vēl nav gatavas, projektu nevar pabeigt pirms noteiktā mērķa datuma – 2025. gada beigām.
Polijas Enerģētikas institūta Gdaņskas filiāles veiktais sistēmas stabilitātes pētījums liecina, ka, gatavojoties Baltijas valstu elektrotīklu paātrinātai sinhronizācijai ar Eiropas tīklu, sistēma varētu droši darboties 2024. gadā visos analizētajos scenārijos, paziņojusi Lietuvas Enerģētikas ministrija.
Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis uzsvēris, ka Lietuva ir gatava sinhronizācijai jau 2024. gadā un ka tā darīs visu iespējamo, lai sasniegtu šo mērķi.
Saskaņā ar vienošanos, ko Baltijas valstu līderi un Eiropas Komisija parakstīja 2018. gadā, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai līdz 2025. gada beigām ir jāsinhronizē savi elektrotīkli ar kontinentālās Eiropas sistēmu.
Baltijas valstu premjerministri tikšanās laikā maijā Tallinā paziņoja, ka piekrīt, ka elektrotīklu sinhronizācija jāveic pēc iespējas drīzāk, tomēr precīzus termiņus nenosauca.
Jau vēstīts, ka Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" 22. aprīlī pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.
Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024. gada februārī. Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025. gadā, kas varētu kavēt plānus drīzāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.
Lietuva ir apņēmusies līdz 2024. gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt agrāk, nekā plānots iepriekš.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.
