Kodolenerģijas aktualitāti Latvijā apliecina Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais un šī gada janvārī un atkārtoti martā publicētais informatīvais ziņojums "Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā", kurā skaidrots, ka Latvijai kodolenerģija ir svarīga, jo tā spēj nodrošināt ilgtspējīgu un drošu enerģijas piegādi valstij. Kodolenerģija ir viens no veidiem, kā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tā veicinot klimata pārmaiņu mazināšanu. Turklāt kodolenerģija var būt arī stabilizējošs faktors elektroenerģijas ražošanā, jo kodolspēkstacijas var nodrošināt pastāvīgu elektroenerģijas ražošanu neatkarīgi no laikapstākļiem vai dabas resursiem. Tātad kodolenerģija var palīdzēt Latvijai daudzveidot savu enerģijas avotu bāzi un nodrošināt enerģētisko neatkarību.
Kodolenerģija veido gandrīz 26% no Eiropas Savienībā kopā saražotās elektroenerģijas un nodrošina aptuveni pusi no zema oglekļa satura elektroenerģijas.
Saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras 2022. gada datiem pasaulē kopumā darbojas 441 kodolreaktors 32 valstīs un šobrīd tiek būvēti vēl 53 jauni reaktori. 2021. gadā kodolreaktorus enerģijas ražošanai plānoja izmantot vēl 26 valstis, no kurām 10 jau ir pieņēmušas lēmumu par atomelektrostaciju ieviešanu, bet 16 valstis, tostarp Igaunija, atrodas projekta izvērtēšanas stadijā.
Ministrs: Ar sabiedrību aktīvi jārunā
Klimata un enerģētikas ministrs Melnis atzina, ka viens no izaicinājumiem Latvijas sabiedrībā saistībā ar kodolenerģiju ir sabiedrības atmiņas par Čornobiļas atomelektrostacijas katastrofu, tāpēc ar sabiedrību ir aktīvi jārunā un tai ir jāskaidro, ka to, kas bijis Čornobiļā, nevar salīdzināt ar mūsdienu tehnoloģijām – modulāro reaktoru:
"Mēs jau tagad, veicot aptaujas, redzam, ka viedokļi mainās. Tiekoties, runājot ar jauno paaudzi, jauniem cilvēkiem mēs saprotam, ka viņi ir daudz atvērtāki un vairāk skatās uz jaunām lietām. Arī sapratne, ka jaunās tehnoloģijas ļoti spēcīgi izmainījušās. Mēs nevaram salīdzināt Čornobiļas reaktoru ar to, par ko mēs tagad diskutējam – par modulāro reaktoru."
Ministrs norādīja, ka šodienas lielais jautājums ir fundamentāla drošība – gan vides, gan cilvēka drošība. Tāpat arī būtisks jautājums ir elektroenerģijas cena, kas spēlē lielu lomu ekonomiskajā attīstībā. Tāpēc, lai gan kodolenerģijas ieviešanā izaicinājumi ir lieli, Melnis uzsvēra, ka ir lietas, pie kurām vajadzētu sākt strādāt jau tagad.
Vienlaikus liels izaicinājums ir profesionāļi, kas varētu strādāt atomstacijās un tās uzraudzīt. Arī pie šādu profesionāļu nodrošināšanas nākotnē ir jāstrādā jau tagad.
Kodolreaktoru lomu izvērtē visās Baltijas valstīs
Mazie modulārie reaktori (SMR; no angļu valodas – "Small Modular Reactors") ir kodolreaktori, kas ir mazāki nekā tradicionālie lielie kodolreaktori. Šie reaktori ir pazīstami ar paaugstinātām drošības prasībām, samazinātu radioaktīvo atkritumu apjomu un vienkāršotu konstrukciju, kas padara tos par potenciāli efektīvu risinājumu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. SMR tehnoloģijas attīstība notiek strauji, un tie var kļūt par svarīgu kodolenerģijas ražošanas veidu nākotnē.
Šobrīd visas trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija – izvērtē SMR lomu savā elektroenerģijas struktūrā.
Igaunijā ir izstrādāts sākotnējais un padziļinātais izvērtējums par kodolenerģijas potenciālu valstī, kā arī notiek diskusijas par kodolenerģijas uzraudzības regulatora izveidi. Lietuvā plānots lēmumu par stacijas SMR izveidi pieņemt 2028. gadā, pozitīva lēmuma gadījumā – 2038. gadā uzsāks ražošanu. Savukārt Latvijā izstrādāts sākotnējais izvērtējums par kodolenerģijas pontenciālu Latvijā un ir priekšlikums veidot kodolenerģijas programmu vai regulējuma attīstību. Lēmumu par stacijas SMR izveidi plānots pieņemt, kad būs pieejami faktiski dati par SMR darbību – līdz 2030. gadam.
Tāpat Latvija plāno sadarboties ar Igauniju, iesaistoties kopīgos projektos, lai nodrošinātu optimālu risinājumu energoapgādes nodrošināšanai abām valstīm.
Turklāt Latvija plāno sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju par iespējamu sadarbību atomelektrostaciju būvniecībā un ekspluatācijā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un drošu enerģijas ražošanu nākotnē.
Igaunijas Kodolenerģijas darba grupas koordinatore Rēlika Runnela norādīja, ka Baltijas valstu sadarbībai kodolenerģijas jautājumā ir pievienotā vērtība:
"Tas ir arī jautājums, ko man uzdod politiķi – ko dara Latvija? Kādas ir viņu idejas? Vai Latvija gribētu ar mums sadarboties? Bet no Igaunijas valdības viedokļa tas ir vairāk nekā apsveicami, ja Latvija vēlas pievienoties mums šajā projektā."
Jāpiebilst, ka Igaunijā 60% iedzīvotāju atbalsta vai drīzāk atbalsta kodolstacijas SMR izveidi. Lietuvā tās izveidi atbalsta vai gandrīz atbalsta 52%, savukārt Latvijā iedzīvotāju atbalsts pieaug – 2020. gadā tie bija 27%; 2021. gadā 39%; 2022. gadā – 49 % (savā apkārtnē – 27%), bet 2023. gadā jau 50% iedzīvotāju.
Jāizvērtē piemērotākā kodolstacijas vieta
Bez kodolenerģijas attīstības globālā līmenī mēs nevaram sasniegt kopējos klimata mērķus, uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska:
"Kodolenerģija ir zemu emisiju enerģija, brīnišķīga bāzes enerģija, un potenciāls tai ir ārkārtīgi liels. Vienlaikus mums ir jāatceras, ka, ja mums šķiet, ka uzstādīt saules paneļus vai vēja turbīnas ir ilgi, tad kodolenerģijas kontekstā šis laiks starp ideju un realizāciju ir daudz garāks. Tukšas vietas un cerības nevienu staciju nekad nav uzbūvējušas.
Finansējums ir pietiekami sarežģīts, drošības jautājumi ir ārkārtīgi strikti, tāpēc ir pareizi, ka mēs diskusijas un sākotnējos pētījumus veicam laikus. Nesteidzamies, bet arī neejam pārāk lēni."
Saskaņā ar 2010. gada AS "Latvenergo" konceptuālo pētījumu "Atomelektrostacijas būve Latvijā" tika izskatītas jaunas atomelektrostacijas piecas potenciālas izvietošanas vietas – trīs iespējamās vietas Baltijas jūras krastā (Latvijas rietumos), proti, Pape, Pāvilosta un Ovīši, kā arī divas vietas pie lieliem ezeriem – Burtnieka un Rāznas ezera, un viena vieta pie Rīgas – Aconē.
Tiesa, lai pieņemtu lēmumu par jaunas SMR stacijas būvniecību Latvijā, tās izvietošanas vieta būtu jāvērtē atkārtoti.
Izvēloties jaunas atomelektrostacijas izvietošanas vietu, ir jāapsver virkne faktoru, kas ietekmē gan stacijas darbību, gan potenciālā radiācijas riska aspektus, piemēram, atomelektrostacijas izmantošanas veids un blakus esošās infrastruktūras pieejamība. Šos faktorus ir svarīgi ņemt vērā, lai nodrošinātu drošu un efektīvu atomelektrostacijas darbību Latvijā.
