Attiecīgās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atbalstīja 80 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās balsojumā.
ĪSUMĀ:
- Aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa.
- Maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par 1% no kredīta summas.
- Nebūs jāprasa piekrišana esošajam kredītdevējam.
- Ja mainīs hipotekārā kredīta devēju, visu līguma pārslēgšanas procesu varēs veikt attālināti.
- Pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus.
- Ar grozījumiem atcelts reklāmas aizliegums hipotekārajiem kredītiem.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka turpmāk patērētājam nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārās pārkreditēšanas process kļūs vienkāršāks.
Vienlaikus samazināsies pārkreditēšanas procesa izmaksas gan patērētājiem, gan hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam.
Zemāki šķēršļi un izmaksas hipotekārajai pārkreditēšanai sekmēs patērētāju mobilitāti starp kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, līdz ar to arī veicinās konkurenci attiecīgajā sektorā, norādīja likumprojekta autori.
Pārkreditēšanai nevajadzēs bankas piekrišanu
Saskaņā ar likumprojektā ietverto regulējumu hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja – iegūstošā kredīta devēja – pēc patērētāja pieprasījuma. Ja patērētājs hipotekārās pārkreditēšanas procesā saņem iegūstošā kredīta devēja piedāvājumu, iepriekšējam kredīta devējam saglabājas iespēja patērētājam izteikt piedāvājumu par izdevīgākiem esošā hipotekārās kreditēšanas līguma nosacījumiem un, ja patērētājs tos pieņem, hipotekārās pārkreditēšanas process tiek pārtraukts.
Ja šāds piedāvājums netiek izteikts, patērētājam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar iegūstošo kredīta devēju, iegūstošais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt iegūstošā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus.
Plānotais process paredz, ka patērētājam ir jāvēršas tikai pie jaunā kredīta devēja un nav jāsaņem izsniegušā kredīta devēja piekrišana.
Pēc būtības pārkreditēšana nav jauna kredīta saņemšana, bet gan esošo saistību pārnešana pie cita kreditora. Iegūstošajam kredīta devējam ir būtiski, lai ķīlas tiesība saglabātu to pašu kārtu, skaidroja likumprojekta autori.
Šajā gadījumā ar hipotekāro kredītu saistītā ķīlas tiesība un ar to saistītā aizlieguma atzīme pārgrozāma par labu iegūstošajam kredīta devējam – tā netiek dzēsta un nostiprināta kā jauna. Šāda ķīlas tiesības pārgrozījuma pamats ir patērētāja ar iegūstošo kredīta devēju noslēgtais jaunais hipotekārās kreditēšanas līgums un ķīlas līgums, kā arī iepriekšējā kredīta devēja piekrišana ķīlas tiesības un ar to saistītās aizlieguma atzīmes pārgrozījumu veikšanai.
Ministru kabinetam vēl jāizstrādā hipotekārās pārkreditēšanas kārtība.
Samazinās hipotekārās pārkreditēšanas izmaksas
Likumprojekts paredz arī, ka iepriekšējais kredīta devējs nav tiesīgs prasīt patērētājam samaksu par hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu.
Paredzēts arī, ka maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu nedrīkstēs būt augstāka par 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Patērētājs to varēs nomaksāt trīs maksājumos.
Ar likumprojektu tiek samazinātas arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu,
patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju Zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas,
jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Likumprojekta autori norādīja, ka iecerētā hipotekārās pārkreditēšanas kārtība mazinās kopējās izmaksas sabiedrībai. Hipotekārās pārkreditēšanas rezultātā samazinoties kredītu procentu likmēm, pieaugs patērētāju iespējas aizņemties mājokļa iegādei, kas ilgtermiņā stiprinās ekonomisko aktivitāti.
Līdz šim pārkreditēti vien 2% kredītu
Saeimas atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") atzīmēja, ka līdz šim tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process bija viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kā dēļ iedzīvotāji nepārslēdza līgumus pie citiem kredītdevējiem. Bankas piemēroja komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanas brīdī, un izmaksas radīja arī notāra un Zemesgrāmatas pakalpojumi.
Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai 2% kredītu, no kuriem kredītiestādes varētu gūt peļņu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35%.
Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka pārkreditēšana Latvijā iedzīvotājiem līdz šim izmaksāja no 400 līdz 600 eiro.
Saeimā atzīmēja: ja iedzīvotājs mainīs hipotekārā kredīta devēju, visu līguma pārslēgšanas procesu varēs veikt attālināti, tostarp apliecināt savu parakstu pie notāra par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredītdevējam. Viss pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, izmaiņu izskatīšanas gaitā deputātus informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Paredzēts, ka abi kredītdevēji savstarpēji apmainīsies ar informāciju, bet esošais kredīta devējs vēl 10 darba dienas varēs "noturēt" aizņēmēju un izteikt viņam izdevīgāku piedāvājumu.
Grib veicināt konkurenci banku sektorā
Saeimas Budžeta komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem" atzīmēja, ka šo pārmaiņu nolūks ir sekmēt banku konkurenci un kredītu nosacījumus padarīt patērētājam izdevīgākus.
"Process kļūs lētāks un arī vieglāks, jo iedzīvotājiem būtībā būs iespēja šo procesu nokārtot attālināti, izskatīt piedāvājumu, ko, iespējams, izsaka cita komercbanka, iespējams, saņemt pretpiedāvājumu no savas esošās bankas, un tad izvēlēties izdevīgāko un labāko piedāvājumu. Kā mums skaidroja komisijas sēdē, to varēs izdarīt pāris mēnešu laikā," norādīja Saeimas deputāts.
Šīs izmaiņas atbalstījusi arī banku nozare. Šis regulējums pārkreditēšanu padarīs vienkāršāku un lētāku gan iedzīvotājiem, gan arī bankām, jo samazināsies administratīvās darbības.
Šīm likumu izmaiņām ir arī banku nozares atbalsts, ko norādījis Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.
"Tas klientiem atvieglos administratīvos izdevumus un arī bankām, protams, šo procesu standartizēs. Klientam no bankas, no kuras viņš aiziet, nebūs jāmaksā nekāda komisijas maksa. Jaunais regulējums arī samazina administratīvās darbības, kas jāveic bankai, no kuras klients aiziet. Tas ļaus arī bankai izsniegt labāku piedāvājumu, kā rezultātā varbūt klients nekur neaizies, bet viņam būs mazāka procentu likme, ko būs piedāvājusi aizejošā banka, redzot jaunās bankas piedāvājumu," sprieda Pastars.
Atceļ reklāmas liegumu hipotekārajiem kredītiem
Ņemot vērā, ka līdz šim kredītu reklāma bija būtiski ierobežota, ar grozījumiem atcelts reklāmas aizliegums hipotekārajiem kredītiem, kā arī nekustamā īpašuma būvniecības vai mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas kredītiem.
Tas veicinās patērētāju informētību par kreditēšanas iespējām un kreditētāju piedāvājumiem, kā arī veicinās konkurenci hipotekārās kreditēšanas tirgū, teikts grozījumu anotācijā.
Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāte Linda Liepiņa rosināja vispār atcelt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus. Pēc viņas teiktā, tas veicinātu konkurenci banku sektorā un, iespējams, arī izmaksu samazināšanos patērētāju kredītu izsniegšanas jomā.
"Parādiet man, lūdzu, cik vidusmēra iedzīvotāju var iegādāties automašīnu bez līzinga pakalpojuma izmantošanas. Vidējais iedzīvotājs arī nevar uzreiz nopirkt jaunu viedtālruni, kas šodien faktiski ir pirmās nepieciešamības prece. Un diez vai vidējā seniora rocība ļauj iegādāties veļas mašīnu vai ledusskapi," vērtēja Liepiņa.
Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Harijs Rokpelnis pauda: ja tiks atbalstīts Liepiņas priekšlikums, tas nozīmēs atcelt arī "ātro kredītu" reklāmas ierobežojumus, kas nebūtu pareizi.
Kredītu reklāmu pilnīgu atcelšanu Saeimas vairākums neatbalstīja, nākotnē solot datos balstītu diskusiju par reklāmas ierobežojumu pārskatīšanu.
Līdztekus atbalstītie Kredītiestāžu likuma nosaka, ka kredīta devējs varēs sniegt citam kredīta devējam neizpaužamās ziņas par klientu, ja šīs ziņas būs nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam. Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam noteic tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Plānots, ka izmaiņas likumos stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Visu pagājušā gada rudeni notika diskusijas, kā atbalstīt hipotekāro kredītu ņēmējus. Galu galā Saeima vienojās par risinājumu, kur hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, savukārt kredītiestādēm būs jāmaksā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija 2023. gada rudenī sagatavoja likumprojektu, kas iedzīvotājiem vismaz astoņas reizes samazinās izmaksas par pāriešanu uz citas bankas pakalpojumu izmantošanu. Gan premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka jaunais regulējums veicinās konkurenci starp bankām.
Latvijas Banka secinājusi, ka viena no "blaknēm", kāpēc Latvijā ir salīdzinoši augstas kredītu procentu likmes, ir augstā koncentrācija kreditēšanas tirgū. Proti, kreditēšanas tirgū dominē četras bankas. 2023. gadā ap 80% no uzņēmumiem kopumā Latvijā izsniegtajiem aizdevumiem bija izsniedzis šis "četrinieks", bet mājsaimniecību kreditēšanā šis īpatsvars ir tuvu 100%.
Hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Ap 72% kredītņēmēju aizdevuma maksājums mēnesī nav audzis vairāk par 100 eiro. Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
