ĪSUMĀ:
- Augšdaugavas novada mērs: Mums ir ne tikai bēdīga, bet vispār katastrofāla situācija.
- Krāslavas novada domes priekšsēdētājs: Tas viss izskatās slikti.
- Problēmas radušās, jo vairākām grupām audzis atalgojums, jānodrošina jaunas funkcijas.
- Vidēji valstī pašvaldībām nākamā gada budžeta pieaugums svārstās ap 8,1%.
- Augšdaugavas novadam nākamā gada budžeta pieaugums – 1,1%, Krāslavas novadam – 0,5%.
- Problēmu risina Pašvaldību savienība un Finanšu ministrija – risinājums varētu būt dotācija.
4. oktobrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Finanšu ministrija (FM) uzsāka sarunas par pašvaldību budžetu 2024. gadam. Jau tad iezīmējās virkne problēmu un izaicinājumu, ar ko pašvaldībām, īpaši tām, kuras atrodas tālāk no Rīgas, nāksies saskarties finanšu jomā.
LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis stāstīja: "Šogad mēs redzam, ka vismaz 17 vai var būt pat vēl vairāk pašvaldībās var parādīties problēmas ar to, ka pietrūkst līdzekļu pamatfunkciju veikšanai. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojums pieaug par 42%, minimālās algas palielinājums, kredītprocenti, gada laikā kopumā pašvaldībām tie ir ap 30 miljoni eiro; pakalpojumu cenu pieaugums, nerunājot pat par inflāciju."
Par katastrofālu nākamā gada budžets var izvērsties abām pierobežas pašvaldībām – Krāslavas un Augšdaugavas novadam, atklāja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija).
"Augšdaugavas novadam un arī Krāslavas novadam, mums ir ne tikai bēdīga, bet vispār katastrofāla situācija, raugoties uz nākamā gada budžetu. Tas pieaugums ir tik niecīgs – tikai 1,1% pret pagājušo gadu, jo pieaug arī izdevumi pašvaldībai," atzīmēja Kucins.
Ja vidēji valstī pašvaldībām nākamā gada budžeta pieaugums svārstās 8,1% apmērā, Pierīgā tie ir pat 15%, tad Augšdaugavas novadam tas ir 1,1%, bet Krāslavas novadam tikai 0,5%.
Dzīve faktiski novadā apstājas, sacīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība).
"Tā ir katastrofāla situācija noteiktam reģionam. Galvenais, ka mēs izejam no visiem projektiem, no visiem līdzfinansējumiem. Mēs pat nerunājam šodien par kādām siltināšanām, to visu mēs svītrojam ārā. Par kādiem investoriem var runāt, ja cilvēki domā, kā no šejienes tikt prom. Tas viss izskatās slikti. Tā ir dzīves apstāšanās," sacīja Upenieks.
Tikmēr Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) pauda: "Ja kā slimnīcā Finanšu ministrija mēra vidējo temperatūru, tad jau normāli iznāk – Pierīgai baigie plusi, bet jūs tur tieciet galā, kā gribat."
Šī vidējā temperatūra finanšu jomā pašvaldībās, par ko runāja Aizbalts, tomēr neatspoguļo reālo smago situāciju virknē pašvaldību. Uz to vērsa uzmanību arī LPS.
"Krāslava vai Augšdaugavas novads – tas ir tiešām jau kritiski tajā robežā, kad līdzekļu ir ļoti nepietiekami. Neskatoties uz to, ka jau tāpat līdzekļu tajās pašvaldībās ir mazāk, jo arī iedzīvotāju skaits samazinās," norādīja LPS priekšsēdis Kaminskis.
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Kucins sacīja: "Mēs esam pierobeža, mums to bērnu no 0–6 un no 7–18 gadiem attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu, salīdzinot ar citam pašvaldībām, ir daudz mazāk. Pat Latgalē – pret Balviem vai Ludzu. Krāslavai gan ir tāda pati situācija kā mums."
Augšdaugavas novada gadījumā nākamgad ieņēmumi veidos nepilnus 23 miljonus eiro, kas, kā stāstīja Kucins, būs par gandrīz 260 tūkstošiem vairāk nekā pērn, tomēr šis pieaugums nenodrošinās pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Un sarežģīti rast posmu, uz ko vēl pašvaldībā varētu ciešāk savilkt taupības jostu, uzsvēra domes vadītājs.
"Es saprotu, ka josta ir jāsavelk visiem, būs jāpilda, nu, nevaram nepildīt tās funkcijas, kas ir uzliktas, bet uz kā rēķina? Es pat nezinu. Pagasta pārvaldēs mums daudz kas nav palicis. Lielākais daudzums ir tīri tehniskie cilvēki, skolēnu pārvadājumi, traktoristi, kurinātāji, tad pagasta pārvaldnieks, lietvedis bibliotekārs, kultūrā... Var optimizēt pagastu pārvaldniekus kā tādus, minimalizēt, bet pagasti kā teritoriālā vienība paliek. Tur jau neko neizdarīsi," stāstīja Kucins.
Turklāt Augšdaugavas novada pašvaldībai ar nākamo gadu jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem, lielāku finansiālo slogu un arī jaunām papildfunkcijām.
Kucins skaidroja: "Runājot tikai par atalgojuma palielināšanu tiem, kuriem alga līdz 700 eiro, prasīs ap 660 tūkstošus, pirmskolas pedagogiem algu palielinājuma – 290 tūkstoši. Pašvaldības policijas izveide pēc likuma, lai iegādātos ekipējumu un mašīnas, tur bez 450 tūkstošiem gadā neiztiks. Vēl deinstitucionalizācijas projekta turpināšana, nauda beigsies nākamgad, tur 500 tūkstoši, sociālajai palīdzībai papildus būs vajadzīgi ap 250 tūkstoši un klāt arī kredītprocenti pie 300 tūkstoši. Nu gaužām bēdīgi ir."
Lai to visu segtu, Augšdaugavas novadam nākamgad būtu papildus nepieciešami vismaz 2,7 miljoni eiro. Pietiktu vismaz ar pusi šīs summas, lai savilktu galus kopā, rēķināts pašvaldībā.
Krāslavas novadā nākamā gadā budžetā, kā sacīja domes priekšsēdētājs Upenieks, iztrūkums ir ap 2 miljoniem eiro.
Problēmas risinājuma tēma ir sarunu dienas kārtībā ar FM, atzina LPS.
"Viens no risinājumiem ir ar speciālo dotāciju šīm pašvaldībām rast risinājumu un nodrošināt, lai tomēr neciestu iedzīvotāji. Jo tas jau nav pašvaldībai, tas ir teritorijai, tas ir iedzīvotājiem, kuri saņem to vai citu pakalpojumu šajā teritorijā. Šobrīd mēs esam pārrunu cikla vidū," pastāstīja Kaminskis.
Nākamās LPS un FM sarunas būs nākamnedēļ – 18. oktobrī, bet 20. oktobrī plānots skatīt jau vienošanās un domstarpību protokolu par 2024. gada budžetu.
KONTEKSTS:
Augstie kredītprocenti, algu pieaugums un citu pašvaldībām uzticēto funkciju finansēšana, plānojot nākamā gada budžetus, bažīgas dara pašvaldības, kam trūkst naudas. Ienākumi pieaug, bet ne tik daudz, cik vajadzētu pamatvajadzību finansēšanai. Pašvaldībām pietrūkst naudas, lai segtu, piemēram, minimālās algas pieaugumu un policijas izveidi. Pārsvarā grūtības ir pašvaldībās, kas ir tālāk no Rīgas.
Finanšu ministrija piedāvājusi bagātākajām pašvaldībām palīdzēt nabadzīgākajām, bet vietvaras nepiekrīt. Izskanējis, ka pašvaldības līdzekļus varētu aizņemties no Valsts kases. Konkrētu risinājumu Pašvaldību savienība kopā ar Finanšu ministriju plāno rast tuvāko nedēļu laikā.
