Vērtējot ekonomikas attīstību un riskus, esot gan labas, gan sliktas ziņas. Eksperti norādīja, ka vislielāko satraukumu rada inflācijas izraisītais algu kāpums, kas neiet roku rokā ar produktivitāti.
"Vaina nav algā, produktivitātei ir jāaug straujāk. Mūsu ekonomikā trūkst kvalificēta darbaspēka. Pat nekvalificēta pietrūkst. Un tas spiediens uz ienākumiem aug, un cilvēku tāpat nepietiek. Mūsu tautsaimniecībā trūkst investīciju inovācijās, tai skaitā cilvēku kapitālā," vērtēja institūta "LU domnīca LV PEAK" direktore, LU profesore Inna Šteinbuka.
"Un pirmās pazīmes, par kurām būtu jāsatraucas, ir eksporta apjoma samazināšanās, kas ir viens no mūsu ekonomikas lielākajiem dzinējspēkiem," piebilda Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU dekāns, profesors Gundars Bērziņš.
Zema produktivitāte nenozīmē, ka Latvijā ir slinki darbinieki, produktivitātes līmeni ietekmē uzņēmuma izvēlētais biznesa modelis un arī – uzņēmuma lielums.
"Jo mēs spējam dārgāk un vairāk pārdod tuvāk gala patērētājām, jo mums ir augstāka produktivitāte. Ja mēs tikai ražojam un pārdošanu uzticam kādam ārzemēs, tad mums parasti ir zema produktivitāte. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā ir lielāka apjoma uzņēmumi," klāstīja Bērziņš.
Bet viss nav slikti. Vērtējot dažnedažādas nozares un to attīstību, ir arī iepriecinoši rādītāji. Piemēram, gada laikā digitālā nozare augusi par 12%. Tāpat arī nākamo divu gadu laikā dāsni būs Eiropas Savienības fondi. Institūtā norādīja, ka šo iespēju nedrīkst laist garām.
"Jebkura krīze ir jāizmanto kā iespēja. Šobrīd mums ir ļoti daudzas nišas, kuras Latvijai vajadzētu aizvērt. Tas viss ir jāizmanto strauji, atsevišķās nozarēs jau ir pieņemtas Eiropas Savienības direktīvas, piemēram, par čipu ražošanu," teica Šteinbuka.
Kā lielākās nozares, kurās varētu būt strauja attīstība nākamo gadu laikā, eksperti redz militāro industriju un visu, kas saistīts ar digitālo pasauli, ieskaitot mikročipus.
KONTEKSTS:
Latvijas IKP 2022. gadā palielinājās par 2% salīdzinājumā ar 2021. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 39,1 miljards eiro. IKP 2023. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%.
