Desmitiem cilvēku ir sapulcējušies, jo ilgstoši nespēj tikt skaidrībā, kā iegādātās garāžas var reģistrēt Zemesgrāmatā un kāpēc "Valsts nekustamie īpašumi", kas ir zemes īpašnieks, nesaprotamā kārtībā piestāda zemes nomas maksas rēķinus.
"No "[Valsts nekustamajiem īpašumiem"] nāk rēķini par nodokļiem, jāmaksā tiem, kas sen vairs nav garāžu īpašnieki; tai pat laikā tie, kas ir garāžu īpašnieki, tiem nenāk nekas," skaidroja aizkrauklietis Valters Kokars.
"Tagad nāk [rēķini] tiem īpašniekiem, no kuriem mēs garāžas nopirkām un kuri šeit pat nedzīvo. Nāk šādi papīri no "Nekustamajiem īpašumiem" un šādi rēķini. Pirmais rēķins ir par 37.84 eiro, pēc diviem mēnešiem ir otrais rēķins pa 48 eiro," klāstīja aizkrauklietis Juris Kruglovs.
Katram garāžas lietotājam vai īpašniekam - cits stāsts, bet vienojošais ir tas, ka nekas nav skaidrs.
"Vienalga, kur mēs to cenšamies risināt - pie notāra, pilsētas domē vai kur, visur mūs atmet atpakaļ - ejiet tur un tur, viens pie otra sūta un rezultāta nav nekāda," sacīja Kokars.
"Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve Anita Feldmane skaidroja, ka īpašumtiesības uz zemesgabalu Aizkrauklē, Rūpniecības ielā 8, valstij tika nostiprinātas 2001.gadā. Pēc Valsts zemes dienesta (VZD) kadastra datiem uz zemes gabala atrodas 10 garāžas, bet lielākā daļa nav ierakstīta Zemesgrāmatā.
Gadu vēlāk starp "Valsts nekustamajiem īpašumiem" un garāžu kooperatīva sabiedrību "Rosme" uz 10 gadiem tika slēgts zemes nomas līgums, uz kā pamata arī tika maksāta zemes nomas maksa, taču pēc 2012. gada zemes nomas līgums netika noslēgts.
"Valsts nekustamie īpašumi" 2022. gadā sāka vērtēt iespēju lūgt tiesu atzīt garāžas par valstij piekritīgu bezīpašnieku mantu un pērnā gada decembrī konstatēja, ka visām uz zemes gabala esošajām garāžām ir reģistrēti to tiesiskie valdītāji, kas ir īpašnieki vai lietotāji," skaidroja Feldmane.
Un te sākās piņķerīgākā daļa - no vienas puses visām garāžām ir īpašnieki, bet no otras puses - Zemesgrāmatā reģistrētas ir vien dažas,
un, kā tiek apgalvots, reģistrēt īpašumtiesības neesot iespējams.
"Zemesgrāmatā saka, ka vajagot pirmo īpašnieku un uz to jāreģistrē Zemesgrāmatā, lai varētu pēc tam pārreģistrēt uz mani. Jautājums - kā var reģistrēt Zemesgrāmatā miruša cilvēka īpašumu?" jautāja Kokars. "Šajā situācijā kaut kas ir greizi likumdošanā, ka mēs šo jautājumu nekādi nevaram atrisināt."
Ir 2002. gada akts par garāžu pieņemšanu ekspluatācijā, kas ir nozīmīgs dokuments, lai varētu nostiprināt īpašumtiesības, taču, kā redzams, Aizkrauklē tas situāciju nav atrisinājis.
"Lietotāju maiņa ir reģistrēta kooperatīvā vai biedrības uzskaites sistēmā, taču šāda datu bāze nav publisks valsts reģistrs, tādēļ ieraksti šādā datubāze nenostiprina nekustamo īpašumu īpašumtiesību maiņu.
Proti, valsts ieskatā īpašnieki, lietotāji ir iepriekšējie un tie arī saņēma maksāšanas paziņojumus," skaidroja "Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve.
Tikmēr tos, kas šos paziņojumus saņēmuši, pārsteidz arī aprēķins, kā tiek sastādīta nomas maksa par zemi.
"Zem garāžas man aprēķināja "Valsts nekustamie īpašumi" 151 kvadrātmetru (m2). Vai tad garāža tik liela ir ar visu zemi? Ja sadala uz visiem, tad taču iznāk uz pirmo zorti, un visi cilvēki ir apmierināti," pauda garāžas īpašniece Antoņina Vanaga.
Kopējā teritorija ir nedaudz lielāka par 12 000 m2, tātad, ja to izdalītu ar 308 garāžām, cik ir uzrādītas inventarizācijas aktā, tad būtu jāmaksā nomas maksa nevis par 151 m2, bet gan nepilniem 40 m2. Tātad lieki un nepamatoti jāpārmaksā, bet, kā uzsvēra "Valsts nekustamie īpašumi", tad viņi var piestādīt zemes nomas maksu tikai to garāžu īpašniekiem, kas ir reģistrēti Zemesgrāmatā. Jāteic gan, ka pēc Aņtoninas Vanagas sūdzības, zemes nomas maksa tika pārrēķināta un bija jāmaksā tikai par 48 m2.
"Pagaidām visur, kur griezies, nekur nekas neņem pretī, visur kur aizej, ir krusts priekšā, secināja Kruglovs.
Kokars piebilda: Pašvaldībā, kas ir gājis, ir saņemta tikai formāla atrakstīšanās."
Šajā stāstā ir iesaistītas ļoti daudz puses - gan "Valsts nekustamie īpašumi", gan VZD. Bet jautājums - vai pašvaldībai nebūtu jāiesaistās, lai tomēr palīdzētu iedzīvotājiem tikt skaidrībā ar visu šo nesaprotamo stāstu?
"Pašvaldība ir tieši tādā pašā stāvoklī, kādā pārējie, nosacīti, garāžu īpašnieki, jo mums arī ir garāža, kas atrodas uz šīs zemes un mēs maksājam tāpat kā citi šo zemes nomas maksu un arī nekustamā īpašuma nodokli.
Šobrīd pašvaldībai tās palīdzēšanas iespējas ir stipri ierobežotas, faktiski mēs diezin vai kaut ko varam palīdzēt.
Jebkurā gadījumā viņiem ir jāvēršas ar "Nekustamajiem īpašumiem" un jārisina šis jautājums par zemes iegūšanu īpašumā vai kādā savādākā veidā," sacīja Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis.
"Valsts nekustamo īpašumu" pārstāve klāstīja: "Iespējams, būtu vērts atjaunot inventarizācijas lietu. Otrkārt, kad dokumenti ir sakārtoti, ir jārisina jautājums par īpašumtiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā un tad arī īpašumu varēs nodot tālāk citām personām - pārdot, dāvināt, mainīt un tā tālāk.
Runājot par zemes gabala nākotni, dalītā īpašuma gadījumā zemes pirkuma tiesības ir tikai un vienīgi būves īpašniekiem, tātad - par to var īpašnieki būt droši, ka trešā persona te nebūs un valsts nepārdos šo zemesgabalu, bet viņi būs tie, kas varēs nopirkt šo zemes gabalu."
Taču savu zemesgabalu garāžu īpašnieki varēs izpirkt tikai tad, kad dokumenti būs savesti kārtībā pilnīgi visiem, nevis - kā tagad, tikai nelielai daļai.
Valsts zemes dienests jau ir lietas kursā un arī Finanšu ministrija analizē šo gadiem neatrisināto, sarežģīto situāciju.
Tātad - iespējamais risinājums ir veikt jaunu inventarizāciju; katram garāžas īpašniekam vai lietotājam ir jāuzrāda pirkuma līgums un tad, sadarbojoties gan pašvaldībai, gan "Valsts nekustamajiem īpašumiem", gan Valsts zemes dienestam, ir jāpalīdz noformēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pēc tam "Valsts nekustamie īpašumi" zem garāžām esošo zemi varēs pārdot garāžu īpašniekiem.
