"Mūsu kā vienas no eirozonas centrālajām bankām uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, sasniedzot 2% inflācijas mērķrādītāju vidējā termiņā. Atļaujiet man vēlreiz to uzsvērt, turklāt ļoti skaidri. Mēs esam apņēmušies sasniegt 2% mērķrādītāju, un mēs to paveiksim. Mūsu pašreizējās prognozes liecina, ka tas notiks 2025. gada 2. pusgadā," sacīja Kazāks.
Pēc viņa teiktā, inflāciju vai deflāciju nosaka kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma sarežģītā mijiedarbība. Tos savukārt ietekmē ne tikai monetārā politika.
"Patiesībā monetārā politika var tikai nedaudz ietekmēt kopējo piedāvājumu vai neietekmēt to vispār. Vienlaikus fiskālās un strukturālās politikas galvenais mērķis nav cenu stabilitāte. Bet, ja fiskālā un strukturālā politika būs pretrunā monetārajai politikai, cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai būs vajadzīgs ilgāks laiks un ceļš uz to varētu būt nestabilāks, un tas nenāks par labu ne uzņēmumiem, ne mājsaimniecībām," skaidroja Latvijas Bankas prezidents.
Pēc viņa teiktā, Latvijā bieži mēdz raudzīties uz ekonomisko izaugsmi no ienākumu konverģences skatpunkta un ekstrapolēt datus, lai noskaidrotu, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju varētu sasniegt ES vidējo līmeni. Kazāka ieskatā, tiekšanās pēc vidējā līmeņa ir diezgan minimāls mērķis, bet pat to, visticamāk, nevarēs sasniegt pašreizējo politiku īstenošanas apstākļos.
Kopumā kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadā Latvijas konverģences stāsts bijis visai iespaidīgs. Tomēr lielākā daļa šā stāsta attiecas uz laiku pirms globālās finanšu krīzes.
Pērn ienākumi uz vienu iedzīvotāju pirktspējas paritātes izteiksmē bija 73% no ES27 vidējā rādītāja, un pēdējo 10 gadu laikā konverģences temps Latvijā bijis tikai viens procentu punkts gadā.
"Pat ja pieņemtu, ka nākotnē valsts ekonomikas izaugsme kaut kādā veidā varētu turpināties pašreizējā tempā, ko nekādā ziņā nevar garantēt, tas nozīmētu, ka Latvija ES vidējo ienākumu līmeni varētu sasniegt aptuveni līdz 2050. gadam," sacīja Kazāks.
Pēc viņa teiktā: ja eirozonas izaugsme būtu 1% gadā un Latvijai izdotos panākt viduvēju IKP kāpuma tempu 2% apmērā, tas nozīmētu tuvināšanos vidējam rādītājam. Bet tā būtu gan eirozonas, gan Latvijas neveiksme, jo eirozona nevarēs iet kopsolī ar Amerikas vai Āzijas attīstīto valstu izaugsmi.
Lai atjaunotu izaugsmi ekonomikā Eiropas Savienībā kopumā un konkrēti Latvijā, pirmkārt un galvenokārt ekonomikas izaugsmes receptē jāņem vērā ekonomiskās sistēmas pilnīga dekarbonizācija, kas jāveic nākamajai paaudzei, uzsvēra Kazāks.
Lai to panāktu, politikas veidotājiem vajadzēs atteikties no klimatam nedraudzīgām darbībām un atbalstīt klimatam draudzīgas jeb mazoglekļa darbības, vienlaikus pasargājot visneaizsargātākos sabiedrības locekļus. Klimata pāreja un tehnoloģiskās pārmaiņas izvirza jautājumu par strukturālām izmaiņām ekonomikā, atzīmēja Latvijas Bankas prezidents.
"Nav pamata gaidīt, ka dekarbonizācija var notikt tikai jau esošajās nozarēs. Dažu veco nozaru darbība būs jāsašaurina, un dažas nozares būs jāaizstāj ar jaunām. Tā mēs nonākam pie nākamā jautājuma – vai Eiropa var būt šīs strukturālās pārejas flagmanis vai arī mēs pievērsīsimies veco nozaru dekarbonizācijai?" pauda Kazāks.
Otrkārt, ārējā vide kļuvusi daudz nelabvēlīgāka, sacīja Kazāks. Vardarbīgi konflikti uzliesmo biežāk un plašākā mērogā. Latvijai kā NATO dalībvalstij tiek nodrošināts augstākais iespējamais drošības līmenis, kamēr mūsu tuvākajā kaimiņreģionā Ukrainā joprojām notiek plaša mēroga karš pret nepamatotu un neprovocētu Krievijas agresiju. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc steidzami jāatjauno ekonomiskā izaugsme.
"Spēcīgāka ekonomika stiprina sabiedrību. Nelabvēlīgā vide nekur nepazudīs, un mums joprojām jāatbalsta Ukraina, kā arī jāturpina ieguldīt mūsu pašu aizsardzībā," sacīja centrālās bankas vadītājs.
Viņš skaidroja, ka pastāvīgo ģeopolitiskās situācijas pārmaiņu ietekmē jāpieņem, ka dažas mūsu receptes sastāvdaļas nebūs tik ātri un lēti pieejamas kā iepriekš.
"Ja mums dota izvēle starp mazāku efektivitāti un mazāku drošību un mēs izvēlamies mazāku drošību, mēs saņemsim abas. Rūpes par drošību ir svarīgākas par vienkāršiem efektivitātes apsvērumiem. ES nepieciešams gan dažādot piegādes ķēdes, gan izstrādāt produktus tā, lai mazinātu atkarību no konkrētiem piegādātājiem, īpaši – ja tie nav draugi vai sabiedrotie," norādīja Kazāks.
Pēc viņa paustā: pārmaiņu veiksmīgai ieviešanai nepieciešami četri soļi: pavērt pārmaiņām ceļu; izstrādāt pārmaiņu redzējumu un stratēģiju; pāriet no vārdiem pie darbiem; padarīt pārmaiņas par paliekošām, radot jaunu kultūru.
"Pieredze šeit, Latvijā, bet arī kopumā ES liecina, ka mums diezgan labi padodas veikt pirmos divus soļus. Mēs varam noteikt diagnozi un nākt klajā ar stratēģiju. Taču mēs mēdzam iestrēgt īstenošanas posmā. Lielākoties mums nepieciešama nopietna krīze, lai virzītos uz priekšu. Atšķirībā no citām reizēm mums jāņem vērā pārmaiņu vadības ekspertu ieteikumi turpmākai rīcībai: komunicēt, lai veicinātu sapratni un iesaistītu, un dotu iespējas visiem rīkoties, nodrošināt īstermiņa ieguvumus un nevilcināties," uzsvēra Kazāks.
