LRT aptaujāja vairākus uzņēmuma darbiniekus, lai skaidrotu patiesos darba apstākļus. Viņi atklāja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc cilvēki beidzot nolēmuši runāt un rosināt pārmaiņas, ir sajūta, ka darba devējs viņus pamatīgi apkrāpis.
Uzsākot darba attiecības, kurjeriem solīts atalgojums 1300 eiro apmērā pēc nodokļu apmaksas, arī pusdienu pārtraukumi un citi labumi.
Taču vienlaikus darbinieki informēti, ka iepriekšminētā summa sastāvēs no pamatalgas un piemaksām, kas veidojas, izpildot dažādus motivāciju sistēmas mērķus.
Tāpat kurjeriem teikts, ka sākumā atalgojums būšot vien ap 700 eiro, taču, augot pieredzei un stundā izpildot vismaz sešus pasūtījumus, alga var sasniegt 1300 eiro.
Taču drīz vien darbinieki atklājuši pavisam nepatīkamu ainu – proti, lai sasniegtu šādu summu, jāziedo ir ne vien pusdienpauzes, bet arī teju pilnībā jāatsakās no tualetes apmeklējuma.
"Par pusdienām nevar būt ne runas. Pats esmu ne reizi vien redzējis, kad pilsētā garām braucu kolēģiem, – viņi brauc, ar kāju tur stūri un rokā tur kebabus. Un kad ēst? Mums nav pat laika aiziet uz tualeti. Dažkārt automašīnas durvju nodalījumā var atrast pudeles…Tagad daži puiši cenšas sasniegt maksimālo efektivitāti, kas nepieciešama, lai nopelnītu solītos 1300 eiro," stāstīja kāds no medija aptaujātajiem kurjeriem.
Pusdienu pārtraukumos šoferi iekrauj preces, tualetes apmeklējuma vietā trauc uz nākamo piegādes vietu un turp steidzas ar maksimālo atļauto braukšanas ātrumu.
Medijs arī noskaidrojis, ka solītos 1300 eiro saņemt izdevies tikai tiem, kas strādā vismaz 20 dienas mēnesī 12 stundas dienā, upurējot visus pārtraukumus un uzņemoties arī papildu maiņas.
Papildus saspringtajam darba grafikam solīto atalgojumu būtiski kavē saņemt arī dažādi stingri uzņēmuma noteikumi un sodi, kurus šoferiem piemēro par to pārkāpšanu. Piemēram, kurjeri drīkst pieļaut tikai vienu kļūdu uz 300 pasūtījumiem, viņiem jāievēro visi braukšanas noteikumi un arī "ekoloģiskās braukšanas prasības", kas nozīmē – jāizvairās no straujas bremzēšanas.
Tāpat piegādes darbiniekiem jāsedz izmaksas, kas saistītas ar piegādes transportam nodarītiem bojājumiem darba laikā.
"Drīz mums būs jāmaksā papildus, lai varētu strādāt," ironizēja kāds no medija aptaujātajiem kurjeriem.
Darbinieki arī sacīja, ka ir mēģinājuši runāt ar "Barbora" darba padomi – institūciju, kas izveidota, lai risinātu šādas un līdzīgas nodarbināto problēmas. Taču līdzšinējā komunikācija bijusi neauglīga.
Kurjeri arī nolēmuši dibināt arodbiedrību, taču uzņēmuma vadība tās dibinātāju atlaidusi un pārējos no stāšanās šajā biedrībā stingri atrunājusi.
"Ja ir kāda neapmierinātība, viņi uzreiz saka: "Redzat durvis? Pie durvīm ir rinda!"," atzīmēja viens no kurjeriem.
Arodbiedrības "1. maijs" priekšsēdētāja Emīlija Švobaite, kura jau kādu laiku konsultē kurjerus un palīdz viņiem dibināt arodbiedrību, apstiprināja, ka šo cilvēku darba apstākļi ir ārkārtīgi slikti un dažas darba devēju vadības metodes ir uz kriminālu darbību robežas.
Arī darba devēju spiediens un lēmums atstādināt arodbiedrības dibinātāju viņu nepārsteidza.
"Es to nesauktu par pārsteidzošu reakciju. Mums Lietuvā bieži nākas saskarties ar šādām darba devēju darbībām. Problēma ir tā, ka to ir grūti pierādīt, jo darbinieki sarunas ar darba devējiem neafišē," viņa sacīja.
"Barbora" kurjeru sūdzības komentēja atturīgi. Uzņēmuma personāla vadītāja Asta Jodeškaite vien norādīja, ka apgalvojumi par algu samazināšanu neatbilst patiesībai.
Tāpat viņa norādīja, ka darba grafiki tiek sastādīti saskaņā ar likumdošanas prasībām, tostarp tajos paredzēti arī pārtraukumi, kas ir obligāti noteikti, un uzņēmums arī maksājot par virsstundām.
Viņa arī norādīja, ka 10 gadu laikā, strādājot Lietuvas tirgū, uzņēmums jau ir aprēķinājis, cik daudz minūšu nepieciešams, lai piegādātu vienu pasūtījumu. Šī pieredze ir izmantota arī citās valstīs, kurās darbojas "Barbora".
Arī apsūdzības par to, ka uzņēmums ietekmējis arodbiedrības dibināšanu, "Barbora" pārstāve noliedza.
