Attaisnotie izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, kvalifikācijas celšanu, medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem Latvijā ir spēkā 30 gadus, atgādina Finanšu ministrija. Tolaik attaisnotie izdevumi par izglītību bija 90 lati gadā, bet par medicīnu 60 lati gadā. Attaisnoto izdevumu limitus ik pa laikam pārskatīja.
Kopš 2018. gada attaisnotie izdevumi par nodokļu maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības un ārstniecības pakalpojumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem nedrīkst būt vairāk par 600 eiro. Par ģimenes locekļiem attaisnotajos izdevumos var ietvert tikai izdevumus par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.
Nacionālā apvienība (NA) rosināja attaisnoto izdevumu slieksni katram ģimenes loceklim celt no 600 līdz 1000 eiro. Skaidrojot šo priekšlikumu, NA pārstāvošā deputāte Ilze Indriksone norādīja, ka šis slieksnis nav pārskatīts kopš 2018. gada, kad stājās spēkā toreizējā nodokļu reforma. Šo gadu laikā vidējā alga valstī ir pieaugusi par teju 66% – no 926 eiro (2017. gadā) līdz 1537 eiro (2023. gadā), kas liek arī attaisnoto izdevumu summu celt atbilstoši vidējās algas kāpumam.
Gadījumos, kad gada ienākumu deklarācijā attaisnotie izdevumi pārsniedz 600 eiro, atlikušo summu pārceļ uz nākamo gadu. Pārsniedzot 600 eiro limitu gadu no gada, veidojas neizmaksāta būtiska valsts ieturētā summa, kas pašlaik esot virs 160 miljoniem eiro, klāstīja Indriksone.
"Ir izdevumi par izglītību, kas ir ļoti svarīgi, ir izdevumi par veselības aprūpi, kas ir vēl svarīgāk. Ar līdzmaksājumiem veselības aprūpē esam līderi arī starp citām valstīm. Arī bērnu interešu izglītība, profesionālās ievirzes izglītība ir šo attiecināmo izdevumu skaitā. Taču cilvēki nevar atgūt valstij samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli pienācīgā apjomā. Valsts parasti savā sadaļā rūpīgi visu krāj, vienmēr pieklauvē, ja mums jāpiemaksā IIN.
Šobrīd būtu īstais brīdis valstij būt pretīmnākošai un arī iedzīvotāju pusē – nevis paturēt šo naudu, bet pienācīgi atmaksāt atbilstoši tam, cik pieaugusi vidējā alga valstī,"
sacīja Indriksone.
Deputāte norādīja, ka par šo problēmu runāts jau iepriekšējās valdības laikā, kad koalīcijā vēl bija arī Nacionālā apvienība, un būtisku pretrunu neesot bijis.
Šim tematam pievērsusies arī tagadējās valdības partiju veidotā nodokļu izmaiņu darba grupa. Attaisnoto izdevumu sliekšņa paaugstināšanu vērtēs kopējā nodokļu sistēmas kontekstā, nevis atrauti, norādīja koalīcijā ietilpstošās partijas "Progresīvie" pārstāvis Andris Šuvajevs.
"Es varu nomierināt: mēs Saeimā noteikti par šo jautājumu lemsim. Šobrīd tiešām nodokļu grupā, kur mēs skatāmies visus ar darbaspēka izmaksām saistītos jautājumus, bet arī kopumā nodokļus, šis jautājums arī ir aktualizēts. Arī tur veidojas politiska diskusija un skatījums par šo. Tā ka tajā brīdī, kad nodokļu jautājums atnāks uz Saeimu, kas noteikti būs šajā gadā, mēs šim jautājumam noteikti arī pieskarsimies. Un varēsim šeit, Saeimā, par to debatēt, kad nāks viss nodokļu jautājums kopā, jo
atsevišķi šādā veidā par to lemt nebūtu pareizi. Mums ir jāskatās uz visu sistēmu kopumā šajā brīdī," sacīja Šuvajevs.
Līdz ar to Saeimas vairākums balsojumos noraidīja Nacionālās apvienības iesniegtās iniciatīvas iekļaušanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā, kā arī neatbalstīja tās nodošanu turpmākai skatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.
Finanšu ministrijā Latvijas Radio norādīja, ka
vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes sagatavos līdz vasaras sākumam, bet pašreiz vēl nekādi konkrēti lēmumi nav pieņemti.
