Zviedrijā izdevies novērst valdības krīzi

Zviedrijas parlamentā otrdien notika neuzticības balsojums tieslietu ministram Morganam Jūhansonam, kas varēja novest pie valdības krīzes dažas nedēļas pēc tam, kad valsts iesniedza pieteikumu uzņemšanai NATO.

Tomēr ar vienas balss pārsvaru Jūhansonam izdevās noturēties amatā, tādējādi izdevies novērst iespējamo valdības krišanu.

Par neuzticības izteikšanu Jūhansonam nobalsoja 174 no 349 parlamenta deputātiem, tādējādi opozīcijai pietrūka vienas balss, lai panāktu ministra atcelšanu. 97 deputāti balsoja pret, 70 atturējās, bet astoņi nepiedalījās balsojumā.

Neuzticības balsojumu ierosināja galēji labējā partija "Zviedrijas demokrāti", kas vaino tieslietu ministru nespējā iegrožot augošo bandu vardarbību.

"Mēs esam sasnieguši punktu, kur vienīgais svarīgākais kriminālpolicijas pasākums ir panākt Morgana Jūhansona pirmstermiņa atkāpšanos," pagājušonedēļ parlamentā paziņoja "Zviedrijas demokrātu" deputāts Henriks Vinge.

Liberālkonservatīvā "Moderātu koalīcijas partija", "Liberāļi" un "Kristīgie demokrāti" paziņoja, ka atbalstīs neuzticības izteikšanu.

Šīm četrām opozīcijas partijām kopā ir 174 deputātu vietas parlamentā, bet tām vajadzēja vēl vienu balsi, lai priekšlikums par neuzticības izteikšanu tiktu pieņemts.

Zviedrijas valdības vadītāja Magdalēna Andešone bija likusi saprast, ka ministra atcelšana nozīmētu arī viņas un visas valdības atkāpšanos.

Andešone paziņoja reportieriem, ka valdības lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, tātad neuzticības balsojums Johansonam būtu arī neuzticības balsojums valdībai.

"Tuvu mums notiek karš, mēs esam ļoti jutīgā stāvoklī mūsu kandidēšanas uz NATO kopā ar Somiju dēļ," ceturtdien sacīja Andešone. "Radīt situāciju ar politisku jucekli un nedrošību ir pilnīgi bezatbildīgi."

Tā kā ministra gāzējiem trūka tikai vienas balss, izšķiroša loma bija bijušajai Kreisās partijas biedrei Aminei Kakabavei, kas kopš 2019. gada ir neatkarīgā deputāte.

Amine Kakabave jaunībā bijusi Irānas kurdu partizānu grupējuma locekle. Viņa ir izpelnījusies uzmanību laikā, kad Zviedrijas ieceri iestāties NATO bloķē Turcija, apsūdzot Zviedriju patvēruma došanā kurdu partizānu grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) dalībniekiem.

Kopš pagājušajā nedēļā tika paziņots par gaidāmo neuzticības balsojumu, Kakabave ir paziņojusi, ka viņa mēģinās panākt valdošās Sociāldemokrātiskās partijas solījumu nepakļauties Turcijas prasībām ceļā uz NATO, citādi viņa grasās balsot pret Jūhansonu.

Kakabave tomēr panāca vienošanos ar valdību un balsojumā atturējās. Viņa bija vienojusies ar sociāldemokrātiem, ka atturēsies balsojumā, ja Zviedrijas valdība turpinās atbalstīt kurdu administrāciju Sīrijas ziemeļos.

Analītiķi norādījuši, ka pat Andešones demisijas gadījumā viņa paliktu premjerministres amatā, vadot pagaidu valdību, jo septembrī ir gaidāmas Zviedrijas parlamenta vēlēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt