Austrija nolēmusi būvēt žogu uz robežas ar Slovēniju, lai palēninātu patvēruma meklētāju plūsmu, kontrolētu viņu iekļūšanu valstī un nodrošinātu kārtību. Taču tas nenozīmē robežas slēgšanu.
"Runa ir par kārtības nodrošināšanu, kontrolētu iekļūšanu mūsu valstī, nevis par robežas slēgšanu," uzsvērusi Austrijas iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere.
Slovēnija, kopš savas robežas ir aizvērusi Ungārija, kopā ar Horvātiju patlaban uzņem tūkstošiem cilvēku un dod cerību, ka cilvēki varēs ceļot tālāk. Iepriekš arī Slovēnija ir draudējusi pilnībā aizslēgt robežas, ja Austrija rīkosies līdzīgi, norādot, ka tās spēkos nav izmitināt un izkontrolēt visus patvēruma lūdzējus. Tiesa, Eiropas Savienības dalībvalstis pēdējā tikšanās reizē ir apsolījušas uz Slovēniju nosūtīt papildu policistus darbam uz robežām.
Bet Austrija nupat izpelnījusies Vācijas kritiku par rīcību bēgļu jautājumā. Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs paziņojis, ka, iestājoties naktij, imigranti no Austrijas tika vesti uz Vācijas robežu bez brīdinājuma, nesagatavoti un bez jebkādas pārtikas. Austrija solījusi kārtību atjaunot. Vienlaikus Mezjērs informējis, ka Vācijā netiks uzņemta liela daļa patvēruma meklētāju no Afganistānas.
“Šomēnes un visa gada garumā Afganistāna ir otrā imigrantu izcelsmes valstu sarakstā. Tas nav pieņemami. Ierodas arvien vairāk Afganistānas vidusšķiras pārstāvju, arī no Kabulas. Mēs esam vienisprātis ar Afganistānas valdību, ka šiem cilvēkiem jāpaliek savā valstī,” sacīja Tomass de Mezjērs.
Zviedrijā bēgļu mītnes adreses turēs slepenībā
Ar jaunumiem nākusi klajā vēl viena patvēruma meklētāju galvenā mērķa valsts - Zviedrija. Trešdienas rītā ugunsdzēsēji tika izsaukti uz kādreizējo pirmsskolas izglītības iestādi Stokholmas ziemeļos.
Tikai dienu iepriekš tika paziņots, ka šo ēku pārveidos par pagaidu mitekli patvēruma meklētājiem. Ņemot vērā, ka valstī jau notikuši desmitiem līdzīgu iespējamas ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu, jaunas imigrantiem domātās izmitināšanas vietas turpmāk tiks paturētas slepenībā.
Pēdējā laikā Zviedrijā vairākkārt izcēlušies ugunsgrēki, kuros vainojamie nav atrasti, taču policijai ir aizdomas, ka tie ir bijuši tīši sarīkoti. Bēgļu pagaidu centri ir deguši arī Vācijā.
Vairāki desmiti ugunsgrēku – tāda ir pēdējā statistika Zviedrijas pagaidu bēgļu centros, kas kļūst arvien nedrošāki un acīmredzami jauns protesta formas mērķis pret Zviedrijas valdības lēmumu valstī izmitināt vairākus tūkstošus bēgļu.
Otrdien ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nācās steigties uz kādreizējo pirmsskolas izglītības iestādi Stokholmas ziemeļos, par ko vēl nesen publiski tika pavēstīts, ka to pārveidos par pagaidu mitekli 70 patvēruma meklētājiem. Ugunsgrēkā neviens necieta, un to ātri nodzēsa, vēl pirms paguva ierasties ugunsdzēsēji. Taču atbildīgie dienesti ir kļuvuši piesardzīgāki.
Migrācijas pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Mīkaels Ribenvīks pavēstījis, ka turpmāk jaunās mājokļu vietas paturēs slepenībā, bet bēgļu centros visā valstī pastiprinās policijas klātbūtni. Arī pašvaldības, kas plāno uzņemt bēgļus, grasās adreses neatklāt. Imigrācijas pretiniekos tas izraisījis ievērojamu sašutumu.
Iepriekš pret imigrāciju noskaņotā Zviedrijas demokrātu partija "Facebook" vietnē bija publicējusi pilnu iespējamo bēgļu centru sarakstu un tagad partiju kritizē par to, ka šī informācija varētu būt atvieglojusi uzbrucēju iespējas atrast centrus un tos aizdedzināt.
Zviedrijas valdība plāno, ka šogad valstī patvērumu varētu pieprasīt 190 000 ārvalstnieku, no kuriem vairāki desmiti tūkstoši būtu bērni un pusaudži bez vecākiem, un tas nozīmē, ka Zviedrija joprojām būs līdere bēgļu uzņemšanā, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un valsts lielumu.
Taču bēgļu centri nedeg tikai Zviedrijā. Arī Vācijā, kas uzņem ievērojamu skaitu iebraucēju, protestē līdzīgi. Te, atšķirībā no Zviedrijas, ir arī aizturētie. Vācijā īpaši aktīvas ir arī pret bēgļiem un islāmu vērstās organizācijas, taču arī kopumā sabiedriskā doma arvien noskaņojas pret valsts atvērto durvju politiku.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad pāri Vidusjūrai Eiropā ieradīsies 700 tūkstoši imigrantu. Nākamajā gadā šis skaitlis varētu būt pat nedaudz lielāks.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.
