Maskējoties par Krievijas ģenerālkonsulu Lietuvā, Maligins uzturēja kontaktus ar pašvaldību vadītājiem, Krievijas tautiešu organizācijām un stratēģisko kompāniju augstāko vadību. Viņš mudināja Lietuvas politiķus un uzņēmējus atbalstīt Krievijas nostāju par atvieglotu vīzu režīmu ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, kā arī pārskatīt Lietuvas politiku attiecībās ar Krieviju un ievērot pragmatiskas intereses. Jaunākajā ziņojumā par valsts drošības draudu izvērtējumu arī norādīts, ka par spiegošanas darbībām no Lietuvas tika izsūtīti kopumā trīs Krievijas izlūkošanas darbinieki.
„Tendence ir satraucoša. Ja atskatāmies uz pagājušo un aizpagājušo gadu, mums bija jālūdz atstāt valsti salīdzinoši lielam sūtņu skaitam Ārlietu ministrijas līmenī,” komentē Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītājs Ģedimins Grina.
„Cilvēki mēdz jautāt – ja viņi strādā tik aktīvi, kāpēc nav tiesas procesu. Jāsaka, patlaban mums ir daži cilvēki tiesā, kurus tur aizdomās par spiegošanu pret Lietuvu,” piebilst Lietuvas Nacionālās drošības parlamentārās komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks.
Dažas stundas pēc Lietuvas Valsts drošības departamenta jaunākā ziņojuma publicēšanas hakeri uzlauza Lietuvas interneta vietni, kas publicē datus par VDK darbību padomju laikos, un ievietoja tajā informāciju, kas it kā apliecina Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites kā VDK aģentes gaitas.
Jau ziņots, ka pirmdien Lietuva atzina, ka Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.
