Eiropa šodien

Čehijas Ārlietu ministrijas datorsistēma ir piedzīvojusi apjomīgu hakeru uzbrukumu

Eiropa šodien

Ukrainā turpina ieviest nozīmīgas reformas; Brisele neapmierināta ar pārmaiņu ātrumu

EK ziņo par Eiropas Savienības attīstību atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā

Ziņojums: ES vairāk izmanto atjaunojamos resursus, mazinot atkarību no Krievijas

„ES ir ceļā, lai sasniegtu 2020.gada mērķus, kas nosaka, ka 20% visas enerģijas ir jānāk no atjaunojamajiem resursiem,” tā vēsta jaunākais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par atjaunojamās enerģijas situāciju Eiropā.

 

Dokumentā arī vēstīts, ka bloka valstis kļūst arvien neatkarīgākas no Krievijas enerģijas, kas līdz šim bijis viens no galvenajiem dzinuļiem Eiropai meklēt jaunus enerģijas veidus.

EK vērtējums par to, kā Eiropas Savienībai (ES) sokas ar atjaunojamajiem resursiem, vedina domāt, ka blokam izdosies turēt pasaulei doto solījumu, ka būtiska daļa tā enerģijas resursu jau nākamo trīs gadu laikā būs atjaunojami, tātad arī tīri un dabai draudzīgi. Patlaban no visas saražotās enerģijas 16% ir iegūti no atjaunojamiem avotiem. Līdz 2020. gadam ir jāsasniedz 20% atzīme.

Būtiski palielinājies no vēja un saules iegūtās enerģijas apjoms.

Tomēr, lai arī ES kopējā enerģijas patēriņa un izmantojamo avotu aina izskatās cerīga, dalībvalstīs atsevišķi tā ir dažāda. Piemēram, vairākās ir  būtiski krities investīciju daudzums atjaunojamās enerģijas sektorā. Īrija, Luksemburga, Nīderlande un Lielbritānija ir to valstu vidū, kas, visticamāk, katra atsevišķi 2020. gada apņemšanos nesasniegs.

Vairumā dalībvalstu – 22 no 28 - enerģijas imports ir būtiski samazinājies, taču ir virkne zemju, kurās tas ir audzis, un to vidū ir Dānija, Polija un Lielbritānija.

Arī Lietuva kopš atomelektrostacijas slēgšanas EK ieskatā ir kļuvusi atkarīgāka no enerģijas importa. Tajā pašā laikā ES kopumā kļūst arvien mazāk atkarīga no Krievijas enerģijas resursiem. Bloka valstīm šajā ziņā esot izdevies ietaupīt 16 miljardu eiro gadā.

Cenu atšķirības, ko sabiedrībai nākas maksāt par enerģiju, arī ir joprojām lielas. Saskaņā ar EK datiem salīdzinoši visdārgākā enerģija ir Lielbritānijā un Dienvideiropas valstīs, savukārt vislētākā – Skandināvijas zemēs.

EK pētījusi arī cilvēku iespēju piekļūt enerģijai, un konstatēts, ka arī šajā ziņā vairākās ES dalībvalstīs ir daudz darāmā.

Virkne zemju iedzīvotāju, īpaši attālākajos lauku rajonos, vai nu arvien dzīvo bez elektrības, vai zemo ienākumu dēļ nevar atļauties tērēt tik daudz, cik būtu nepieciešams.

Vidēji Eiropā ģimenes, kuras nevar lepoties ar lieliem ienākumiem, tērē ap 10% visu savu ienākumu, lai samaksātu par elektrību un siltumu mājās. Un šī daļa pēdējos gados ir augusi.

„Parīzes vienošanos par atjaunojamās enerģijas palielināšanu un efektīvu, gudru izmantošanu ir atbalstījuši vietējo pašvaldību līderi, pilsētu mēri un arī uzņēmēji, biznesa vides pārstāvji," sacīja EK viceprezidents Marošs Šefčovičs. "Tiešām biju ļoti patīkami pārsteigts, cik nopietni tieši uzņēmēji uztver šo nepieciešamību. Tagad, kad mums ir jauna interese, tehnoloģijas un atbalsts vietējā līmenī, enerģijas efektivitāti saskata arī kā iespēju cīnīties ar to situāciju, kad cilvēki nevar par šiem resursiem samaksāt. Ja izdodas samazināt rēķinu par ikmēneša enerģijas maksājumiem, tad tā ir ārkārtīgi būtiska palīdzība mājsaimniecībām, kurās dažkārt ģimenēm ir jāpieņem lēmums, vai maksāt par apkuri vai pārtiku," norādīja Šefčovičs.

Komisārs Šefčovičs sacīja, ka pats personiski ir viesojies virknē pašvaldību, kur labi redzams, kā gudri izmantoti enerģijas resursi ceļ arī vietējo ekonomiku un dzīvi kopumā.

Viņš arī norādīja, ka EK arī turpmāk tam pievērsīs lielu uzmanību, īpaši domājot par lielo ES investīciju plānu, kurāparedz izcelt tieši reģioniem domātos enerģijas projektus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti