Ziemeļkorejas augstākais līderis esot izdevis rīkojumu dislocēt kodolgalviņas gatavībā, lai tās izšautu jebkurā brīdī. Viņš arī brīdināja, ka situācija Korejas pussalā ir kļuvusi tik bīstama, ka Ziemeļkorejai ir jāpārorientē sava militārā stratēģija uz “apsteidzoša uzbrukuma” stratēģiju. Šāda kareivīga retorika ir raksturīga Ziemeļkorejai pastiprināta saspīlējuma reizēs.
Lai gan Phenjanai ir neliels kodolgalviņu arsenāls, eksperti nav vienisprātis par valsts spēju tās uzmontēt lietošanai gatavai raķešu sistēmai. Vašingtona raksturojusi šos Kima draudus kā “pozu”.
Jau vēstīts, ka ANO Drošības padome vienbalsīgi nobalsojusi par sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkoreju. Jaunās sankcijas ierobežo preču eksportu uz Ziemeļkoreju un no tās, kā arī ievieš papildus finansiālos ierobežojumus. Rietumvalstu pārstāvji cer, ka, pastiprinot sankcijas, Ziemeļkoreja varētu atteikties no ballistisko raķešu un kodolprogrammas. Taču Phenjana uz to atbildējusi ar sešiem tuvas darbības rādiusa raķešu šāvieniem.
Janvārī komunistiskā Ziemeļkoreja veica jau ceturto kodolizmēģinājumu desmit gadu laikā, apgalvojot, ka šoreiz ir izmēģināta ūdeņraža bumba. Mēnesi vēlāk veiksmīgi tika palaista tālās darbības rādiusa raķete, pārkāpjot iepriekš pieņemtās ANO rezolūcijas un izsaucot asu starptautisku nosodījumu.
