Ziemeļkoreja „anulē visas starp Ziemeļiem un Dienvidiem panāktās neuzbrukšanas vienošanās.” Tā teikts komunistiskās valsts Komitejas par Korejas mierīgu atkalapvienošanos paziņojumā. Neuzbrukšanas pakti spēku zaudēšot no pirmdienas. Šonedēļ Phenjana jau draudēja, ka šajā dienā anulēšot arī pirms 60 gadiem noslēgto pamiera līgumu starp abām valstīm, kas izbeidza Korejas karu. Īsts miera līgums tā arī netika noslēgts, tādēļ formāli karš joprojām nav beidzies.
Galvenais divpusējais neuzbrukšanas līgums tika noslēgts 1991.gadā, un tā mērķis ir veicināt strīdu mierīgu atrisināšanu un nejaušu militāru sadursmju novēršanu. Tomēr Ziemeļkoreja arī paziņoja, ka nekavējoties slēgs Ziemeļkorejas-Dienvidkorejas tiešo sakaru līniju, kas paredzēta, lai kritisko brīžos novērstu pārpratumus un negaidītu konfliktu izcelšanos. Tāpat Phenjana solīja atteikties no militārās demarkācijas līnijas, kas atrodas uz stingri apsargātās abu valstu robežas.
Ziemeļkoreja īpaši asi vērsusies pret Amerikas Savienotajām Valstīm, piedraudot, ka tās armija „īstenos savas tiesības veikt preventīvu kodoltriecienu, lai iznīcinātu agresora militāros objektus.” Šobrīd sākušās plašas ASV un Dienvidkorejas ikgadējās kopīgās militārās mācības, kuras Phenjana raksturojusi kā „atklātu kara pieteikumu”. Dienvidkorejas ceturtdien paziņoja, ka tagad arī komunistiskā Ziemeļkoreja ir sarīkojusi plašas militārās mācības.
Tostarp tiek ziņots, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns apmeklējis armijas vienību pierobežā, kas 2010.gadā apšaudīja vienu no Dienvidkorejai piederošajām salām, nogalinot četrus cilvēkus. Kims paziņojis, ka pie niecīgākās provokācijas no Dienvidkorejas puses viņš dos pavēli uzbrukt. Savukārt Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra pavēstīja, ka Kims no jauna apstiprinājis ienaidnieku mērķus piecās salās, tostarp to, kura jau tika apšaudīta 2010. gadā.
Dienvidkoreja jau brīdinājusi savu komunistisko kaimiņu, ka, „ja Ziemeļkoreja dos kodoltriecienu Dienvidkorejai, tad Kima Čenuna režīms tiks noslaucīts no Zemes virsmas.” Savukārt Vašingtona norādīja, ka draudus uztver nopietni, kaut gan Phenjanas spējas apdraudēt Ameriku ir apšaubāmas. ASV Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulenda arī uzsvēra, ka tamlīdzīgi izteikumi no Phenjanas puses nav jaunums: „Jebkuras valsts valdības teiktais ir jāuztver nopietni. Tādēļ es atkārtoju, ka mēs esam pilnībā gatavi aizsargāt Amerikas Savienotās Valstis. Tomēr man arī jāsaka, ka šāda veida ekstrēma retorika no Ziemeļkorejas režīma puses diemžēl nav bijusi neierasta.”
Ziemeļkoreja par neuzbrukšanas līgumu anulēšanu un citiem mēriem paziņoja dažas stundas pēc ANO Drošības padomes vienbalsīga lēmuma pret Phenjanu ieviest vēl vienu- ceturto- sankciju kārtu saistībā ar februārī veikto kodolizmēģinājumu. Paplašināts sankciju sarakstā iekļauto personu un organizāciju skaits, tostarp noteikti ierobežojumi attiecībā uz lieliem naudas pārskaitījumiem, kas saistīti ar Ziemeļkorejas ieroču programmām. Tomēr daļa analītiķu norāda, ka sankciju pastiprināšana Phenjanu diez vai iebiedēs, ja vien tās galvenā sabiedrotā- Ķīna- ierobežojumus strikti neieviesīs arī dzīvē.
