45,7% reģiona iedzīvotāju atzinuši, ka ir katoļi vai ir audzināti kā katoļi, liecina ceturtdien publicētie Lielbritānijas 2021. gada tautskaites dati.
Protestantu un citu kristīgo konfesiju sekotāju skaits ir 43,5%, bet 1,5% ir citu reliģiju sekotāji.
Ziemeļīrijā kopš Īrijas sadalīšanas 1921. gadā iedzīvotāju vairākums bijuši protestanti.
Iepriekšējā tautskaitē 2011. gadā 48% Ziemeļīrijas iedzīvotāju sevi identificēja kā protestantus vai kā cilvēkus, kas audzināti kā protestanti. Tas savukārt bija par pieciem procentpunktiem mazāk nekā 2001. gada tautskaitē.
2021. gada tautskaites rezultātos 9,3% iedzīvotāju norādījuši, ka nepieder nevienai reliģijai. 2011. gadā šis skaitlis bija 5,6%.
Tautskaites datu publicēšanai parasti seko debates par to, ko tas nozīmē Ziemeļīrijas konstitucionālajai nākotnei.
Vieni saskata saistību starp reliģisko ainu un sabiedrības viedokli par Īrijas potenciālo apvienošanos.
Citi uzskata, ka reliģiskās identitātes saistīšana ar nostāju konstitucionālos jautājumos ir vienkāršota un ka piederība katoļu vai protestantu virzienam automātiski nenozīmē atbalstu republikāņu vai unionistu politikai.
Šādā izvērtējumā svarīgāki varētu būt tautskaites dati par nacionālo identitāti.
2021. gada tautskaitē 31,9% apliecinājuši ka ir "tikai briti", bet 8% sevi identificējuši kā "britus un ziemeļīrus". 29,1% apliecinājuši, ka ir "tikai īri", bet 19,8% kā "tikai ziemeļīri".
2011. gadā, kad pirmo reizi tautskaitē tika uzdots jautājums par nacionālo identitāti, 40% apliecināja, ka ir tikai briti, 25% - tikai īri un 21% – tikai ziemeļīri.
Atbilstoši 1998. gada Lielās piektdienas miera līgumam Ziemeļīrijas konstitucionālais statuss var tikt mainīts vienīgi ar iedzīvotāju piekrišanu.
Ziemeļīrijas sekretāram ir pienākums izsludināt referendumu par Īrijas apvienošanos, ja viņš uzskata, ka ir notikušas izmaiņas sabiedrības viedoklī un vairākums varētu atbalstīt konstitucionālās izmaiņas.
Tiesa gan, 1998. gada miera līgumā konkrēti kritēriji referenduma rīkošanai nav minēti.
