«Wikileaks» vāc līdzekļus samaksai par ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma nopludināšanu

Starptautiskā organizācija „Wikileaks” sākusi līdzekļu vākšanas kampaņu, lai izmaksātu kompensāciju jebkuram, kurš gatavs nopludināt informāciju par topošo Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto valstu (ASV) brīvās tirdzniecības līgumu. Šim mērķim kopumā plānots savākt 100 tūkstošus eiro. „Wikileaks” pārstāvji uzskata, ka Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības zināt par to, kā jaunais līgums ietekmēs viņu dzīvi. 

Sarunas par Transatlantiskās tirdzniecības un Investīciju partnerību (TTIP) aizsākās 2013.gada jūlijā. Šo sarunu galvenais mērķis ir izveidot pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu, kas aptvertu aptuveni 40% globālā iekšzemes kopprodukta. Kā norāda Eiropas Komisija, kompānijām būtu iespējams ietaupīt miljoniem eiro, radīt tūkstošiem jaunu darbavietu, palielinot ES valstu eksportu uz ASV par 28% gadā. Kopumā palielinātos arī abu pušu ietekme gan uz globālās politiskās, gan finansiālās skatuves.

Taču daudzi šī līguma kritiķi norāda, ka brīvās tirdzniecības līgums ir ārkārtīgi slepens. Arī Eiropas ombuds Emīlija O’Reilija šī gada sākumā paziņoja, ka ir nepieciešams spert soļus, lai līguma caurskatāmību palielinātu. Uz to Eiropas Komisija atbildējusi, ka ASV puse esot skaidri pieprasījusi, lai Eiropas Savienība sagatavotos dokumentus atklātībai nenodod, lai taktisku iemeslu dēļ saglabātu pozīcijas attiecībā pret trešajām valstīm. Vēlāk gan atsevišķi sarunu teksti tika publiskoti.

Kā uzskata starptautiskā kompānija „Wikileaks”, kas pasaules slavu ieguvusi, nopludinot dažādu slepenu informāciju, Transatlantiskās Tirdzniecības un Investīciju partnerības līgums ir vislielākais Eiropas noslēpums. Tieši tāpēc organizācija ir uzsākusi 100 tūkstošu eiro liela finansējuma vākšanu, lai izmaksātu kompensācijas jebkuram, kurš būtu gatavs nopludināt iekšējo informāciju par TTIP līguma detaļām.

Kā izplatītā paziņojumā norāda „Wikileaks” dibinātājs Džuliens Asānžs, iespējams, slepenība saistīta ar pušu nevēlēšanos uzklausīt kritiku: „Šo līgumu vēsture pierāda, ka tos ir ļoti grūti mainīt, līdz brīdim, kamēr tos redz cilvēki. Tāpēc arī tie ir slepeni. Jo, kad tiek atklāts saturs, parasti rodas opozīcija.”

Asānžs norāda, ka neizprotams ir arī tas, cik lielā slepenībā ar šo dokumentu saturu var iepazīties paši Eiropas Parlamenta deputāti, kuri tieši ir iesaistīti jaunā līguma apspriešanā.

Asānžs pieļauj, ka eiroparlamentāriešiem patiesībā nav nekādas sapratnes, par ko tieši tiek diskutēts.

Pēc viņa domām, patiesībā runa ir par jaunu ASV ģeopolitisku stratēģiju, kā ar dažādu starptautisku līgumu palīdzību norobežoties no saviem galvenajiem konkurentiem – Ķīnas, Krievijas un Brazīlijas, nodrošinot globālu pārspēku amerikāņu kompānijām. „Lasot ASV politiskās stratēģijas dokumentus, izkristalizējas ideja par jaunas milzīgas norobežotas telpas izveidi. Tās centrā ir Amerikas Savienotās valstis, 51 cita valsts, 1,6 miljardi cilvēku un divas trešdaļas globālā IKP. Plānots integrēt Latīņameriku, lai atrautu to no Brazīlijas un tuvinātu ASV, integrēt Dienvidaustrumāziju prom no Ķīnas un tuvāk ASV, un integrēt Rietumeiropu, aizvelkot to prom no Eirāzijas un tuvāk Atlantijai,” pauž Asānžs.

Kā norāda iniciatīvas autori, jaunais brīvās tirdzniecības līgums ietekmēs katra eiropieša dzīvi, sākot ar tirdzniecību, privātumu, un beidzot ar medicīnas aprūpes un izglītības sfērām.

Taču kritiķi visvairāk aicina uzmanību pievērst valstu un uzņēmumu strīdu atrisināšanas sistēmai, kas faktiski ļaus lielajām kompānijām iesūdzēt jebkuru valsti par jebkuru likumu vai rīcību, kas var apdraudēt viņu investīcijas.

Kā norāda nabadzības, netaisnības un nevienlīdzības apkarošanas organizācijas „War on Want” direktors Džons Hilarijs, no šīs sistēmas ieguvēji varēs būt tikai paši amerikāņi: „Amerikāņu kompānijām tiks nodotas pilnvaras iesūdzēt tiesā Eiropas valstu valdības paralēlā juridiskā sistēmā, kas būs pieejama tikai viņām vienām pašām. Tai nebūs pieeja ne cilvēkiem, ne vietējām firmām, ne valdībām. Šais sistēmai varēs piekļūt tikai ārvalstu investori, šajā gadījumā - pašas amerikāņu korporācijas.”

Līdz otrdienai Wikileaks bija izdevies savākt jau aptuveni piekto daļu kompensācijām solītās summas. Kā paziņojis Džuliens Asānžs, veiksmes gadījumā Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespējams izlasīt šī milzīgā līguma saturu, uzsverot, ka slepenība ap to met ļoti pamatīgu ēnu uz Eiropas demokrātiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti