Viesabonēšanas atcelšana - viens no Latvijas prezidentūras lielajiem panākumiem

Viena no Latvijas prioritātēm prezidentūrā bija „Digitālā Eiropa”, kuras ietvaros ir izdevies panākt progresu divos būtiskos jautājumos, par ko Eiropas valstis nevarēja vienoties jau vairākus gadus.

Tā ir mobilo sarunu viesabonēšanas atcelšana no 2017. gada vidus un Datu aizsardzības direktīva. Turklāt vienošanos par viesabonēšanas atcelšanu ir izdevies panākt prezidentūras pēdējā dienā.

Pēdējā sanāksme par mobilo sakaru viesabonēšanas atcelšanas plāniem ilga aptuveni 12 stundas. Tā sākās 29. jūnija pusdienlaikā un beidzās 30. jūnija naktī, kad pulkstenis jau rādīja pāri pulksten diviem. „Pēdējais trialogs bija ļoti smags,” sacīja Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vadītājs Edmunds Beļskis. Viņš bija tas, kurš vadīja pēdējās sarunas par viesabonēšanas atcelšanu starp Eiropas dalībvalstīm, Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Parlamentu (EP) jeb tā dēvēto trialogu.

“Mūsu pašcieņas jautājums bija šo jautājumu pabeigt,” nosaka Beļskis.

Viņš stāsta, ka Eiropas valstis jau kopš 2013. gada nav varējušas atrast kopsaucēju nedz par viesabonēšanas atcelšanas datumu, nedz par pārejas nosacījumiem, nedz par daudzām citām tehniskām detaļām. Vairāki mazie mobilo sakaru operatori iebilda pret šo ieceri kā tādu, uzskatot, ka tā ir Briseles ierēdņu muļķīga iedoma. Savukārt citi vēlējās garāku pārejas posmu. „Jau no janvāra mēs sākām intensīvu darbu un uz galda tika uzlikts jauns kompromisa variants. Faktiski līdz martam mēs jau dabūjām visu dalībvalstu mandātu uzsākt sarunas ar parlamentu,” teica Beļskis.

Tomēr Latvijas piedāvātais kompromiss daudziem nebija pa prātam. Sākotnēji bija paredzēts, ka ceļotājiem ārzemēs par mājas tarifu tiks piešķirtas vien piecas īsziņas, piecas minūtes sarunu un pieci megabaiti interneta. EK priekšsēdētāja vietnieks digitālās attīstības jautājumos Andruss Ansips vairākkārt asi kritizēja šo ideju. “Kas ir pieci megabaiti!? Jūs atvērsiet savu „iPad-u”, ievadīsiet PIN kodu un, ja jums ir kāda automātiska programmas atjaunošana, tad jūs jau esat zaudējis 20 megabaitus! Ar kaut ko tādu ir ļoti grūti pateikt mūsu iedzīvotājiem: “Jūs prasījāt viesabonēšanas atcelšanu. Te nu jums ir.” Tomēr, pateicoties jūsu prezidentūrai, mēs tagad esam krietni tuvāk risinājumam,” teica Ansips.

Tas ir fragments no Ansipa sarunas ar Latvijas Radio Luksemburgā jūnija vidū, dienu pirms telekomunikāciju ministru sanāksmes. Toreiz vienošanos panākt nebija izdevies un bija nepieciešama vēl viena sanāksme.

Galīgais kompromiss paredz, ka precīzas detaļas par to, ko īsti nozīmē “īslaicīgs ceļojums” un “godīga lietošana” vēlāk atrunās EK. “Es uzskatu, ka tas ir ļoti labs solis uz priekšu. Mēs būsim noārdījuši kārtējo vienotā tirgus barjeru,” teica EP deputāts Krišjānis Kariņš, kurš bija iesaistīts sarunās par viesabonēšanas atcelšanu.

“Nebija viegli. Bet šādas pārrunas nekad nav vieglas. Es, tā saucamais koordinators savā frakcijā, esmu ļoti iesaistījies, (..) lai argumentētu un pārliecinātu, ka šis solis ir tas pareizais. Mums kā likumdevējam ir jādomā par mūsu patērētājiem - kā gādāt viņiem šajā gadījumā izdevīgākas telefonsarunas. Un tas tagad ir panākts,” saka Kariņš.

Ne mazāk sarežģītas bija arī diskusijas par Datu aizsardzības direktīvu. Tas ir viens no apjomīgākajiem likumprojektiem, kas pašreiz tiek izskatīts Eiropā. Arī par šo dokumentu valstis nav spējušas vienoties jau gadiem, jo te saduras gan tehniskie jautājumi, gan dažādu valstu politiskās intereses, gan ietekmīgo interneta milžu aktīva lobēšana.

Vēl maijā daudzi Briselē smīkņāja, kad Tieslietu ministrijas eksperte stāstīja, ka Latvija plāno panākt vienošanos starp Eiropas valstīm par daudziem atvērtiem jautājumiem jau līdz jūnija vidum.  Tomēr arī tas ir izdevies, un tieslietu ministri šo vienošanos apstiprināja 15. jūnijā Luksemburgā. Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) panākto kompromisu uzskata par labāko iespējamo risinājumu.

“Katrā ziņā tas, kas ir šobrīd, tas ir maksimālais - maksimālais kompromiss, kāds ir panākts starp daudziem un dažādiem viedokļiem. Ja šis kompromiss netiktu meklēts, tad mēs šo regulu gaidītu vēl četrus gadus,” pauda Rasnačs.

Lai pārliecinātu visas valstis beidzot vienoties par kādu kompromisu, Latvijas sarunvedēji mēģināja uzsvērt, ka šī nav pēdējā sarunu kārta. Ja kādai valstij vēl ir iebildumi, tā varēs šos iebildumus aizstāvēt diskusijās ar EP.

Atšķirībā no viesabonēšanas, kur Latvijas prezidentūras laikā ir panākts galīgais lēmums, par Datu aizsardzības direktīvu vēl būs jāturpina diskutēt, bet jau nākamajā līmenī. EP sarunvedējs šajā jautājumā Jans Filips Albrehts cer, ka galīgo vienošanos izdosies panākt līdz gada beigām.

“Eiropas uzņēmumiem būtu jāsaprot, ka, ja mēs spēsim pieņemt šo likumu, tā būs viena no lielākajām subsīdijām Eiropas informācijas tehnoloģiju sektoram, kas jebkad ir veikta,” saka Albrehts. „Mēs samazināsim birokrātiju līdz absolūtam minimumam, mēs izveidosim vienādus nosacījumus visiem uzņēmumiem un pieprasīsim, lai arī visi uzņēmumi no citām valstīm, proti, mūsu konkurenti, kas strādā Eiropā, spēlētu pēc tiem pašiem noteikumiem. Es domāju, ka tas ir labākais, ko varam izdarīt Eiropas uzņēmējiem,” norādīja EP sarunvedējs.

Tomēr šos panākumus sev varēs pierakstīt jau Luksemburgas vai, iespējams, tai sekojošā Nīderlandes prezidentūra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti