Nopietnas domstarpības starp Venecuēlu un Kolumbiju pastāv jau vairākus gadus. Abu valstu attiecības vēl sarežģītākas kļuva šī gada februārī, kad Venecuēla pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kolumbiju. Tas tika darīts tādēļ, ka Kolumbija kļuva par vienu no vairāk nekā 50 valstīm, kas atzinušas opozīcijas līderi Huanu Gvaido par Venecuēlas prezidenta pienākumu izpildītāju.
Krīzi Bogotas un Karakasas starpā vēl vairāk padziļinājis Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro lēmums par militāro mācību īstenošanu pie Kolumbijas robežas. Robeža starp abām valstīm ir grūti apsargājama, un tās rajonā darbojas narkotiku kontrabandisti, kreisie partizāni un paramilitāri grupējumi. Venecuēla uz aptuveni 2200 kilometrus garās abu valstu robežas nosūtījusi 150 000 armijas vienību. Līdz ar militāro personālu Tačiras apgabalā vingrinājumus veic arī tanku un raķešu vienības. Zīmīgi, ka šis apgabals kļuvis par izceļošanas sākumpunktu miljoniem venecuēliešu, kas migrē uz dienvidiem, mērojot ceļu uz Kolumbiju.
Kopš 2016.gada, uz Kolumbiju devies teju pusotrs miljons venecuēliešu.
Šī ir vismaz ceturtā reize šogad, kad Maduro pavēlējis īstenot militārās mācības. Jaunāko mācību nepieciešamību Maduro pamatoja ar bažām par potenciālu Kolumbijas uzbrukumu Venecuēlai, ko Kolumbija noliegusi. Sociālajā tīklā „Twitter” Maduro manevru īstenošanu pamatojis ar nepieciešamību aizstāvēt Venecuēlas suverenitāti un nacionālo mieru, pilnībā izmantojot valsts aizsardzības resursus. Venecuālas armija esot gatava atvairīt Kolumbijas, ASV un jebkuras citas valsts uzbrukumus.
Kolumbija bieži pauž neapmierinātību ar Venecuēlas armijas iebrukumiem tās teritorijā. Kolumbija apsūdz Venecuēlu, ka tā aizsargā Kolumbijas bruņotos grupējumus. Bogota uzskata, ka Kolumbijas partizānu grupējums Nacionālā atbrīvošanas armija kādu laiku darbojusies no Venecuēlas teritorijas, plānojot dažādus teroraktus, piemēram, janvārī īstenoto uzbrukumu Bogotas Policijas akadēmijai.
Atbildot uz Kolumbijas pārmetumiem, Maduro apsūdzējis Kolumbijas prezidentu par apmācību nometņu izvietošanu cilvēku grupām, kas veic vardarbīgus uzbrukumus Venecuēlas valdībai.
Uz Venecuēlas armijas vienību izvietošanu pie robežas ar Kolumbiju reaģējušas arī Savienotās Valstis. ASV vēstnieks Amerikas Valstu organizācijā Karloss Truhilo norādīja, ka Maduro neleģitīmās valdības draudi reģiona drošībai un mieram ir pilnīgi nepieņemami. Viņš skaidroja, ka Kolumbijas sabiedrotie darīs visu iespējamo, lai palīdzētu vienam no labākajiem sabiedrotajiem, kāds Savienotajām Valstīm bijis ne tikai Amerikā, bet arī pasaulē. ASV īpašais sūtnis Venecuēlā Eliots Abramss savukārt uzsvēra – ja no Venecuēlas tiks īstenoti pārrobežu uzbrukumi Kolumbijai, sagaidāms, ka kolumbieši reaģēs, un arī Savienotās Valstis šajā situācijā pilnībā atbalstītu Kolumbiju.
