2015. gadā ECB sāka milzīgu ekonomikas stimulēšanas programmu, uzpērkot valstu un uzņēmumu obligācijas par 2,6 triljoniem eiro. Programmas mērķis bija iepludināt ekonomikā vairāk naudas, lai tā kļūtu aktīvāka, un arī pacelt inflāciju līdz veselīgiem 2%.
Programma saskārās ar konservatīvu vācu akadēmiķu iebildumiem, ka tā pārsniedz bankas pilnvaras un pārkāpj likumīgu aizliegumu Eiropas Savienības (ES) līgumā par valdību finansēšanu.
Eiropas Tiesa jau reiz (2018. gadā) šo ECB rīcību ir analizējusi un atzinusi par atbilstošu ES līgumiem. Taču Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura pēc būtības ir zemāka nekā Eiropas Tiesa, apšaubīja šo lēmumu.
"Dāmas un kungi, šo spriedumu jums nav viegli pieņemt. Pirmo reizi tās vēsturē Federālā konstitucionālā tiesa paziņo, ka Eiropas institūciju rīcība un lēmumi acīmredzami nav ietverti Eiropas kompetenču sistēmā, un tāpēc tie nevar darboties Vācijā," pēc otrdienas lēmuma sacīja Vācijas Konstitucionālās tiesas vadītājs Andreass Foskūle.
Tagad ECB doti trīs mēneši laika, lai pierādītu, ka tā nepārkāpj sev dotās pilnvaras ar šo parādzīmju uzpirkšanu ekonomikas stimulēšanai. Ja tas neizdodas, Vācijas nacionālajai centrālajai bankai jāpārtrauc dalība programmā.
Eiro pēc šī lēmuma nokritās par puscentu - līdz 1,0850 dolāriem.
Analītiķi saka, ka šī lēmuma sekas vēl nav īsti skaidras. Bet bažas ir, ka tas var radīt ierobežojumus ECB jaunajam atbalsta plānam ekonomikai Covid-19 krīzē. Banka nesen paziņojusi par jaunu obligāciju uzpirkšanu 750 miljardu eiro vērtībā.
Taču var rasties arī nopietni jautājumi par attiecībām starp ES un tās dalībvalstīm, ja valsts tiesa nolemj, ka ES iestāde ir pārkāpusi savas kompetences. Tas ir tiesisks konflikts starp divām jurisdikcijām ar tālejošām sekām. Tātad – vai nu Vācijai būs jāmaina konstitūcija, vai arī ES būs jāmaina savi līgumi. Tādējādi šim Vācijas Konstitucionālas tiesas lēmumam var būt tālejošas sekas.
